Tagad viņi ir mūsējie! Par jaunajiem laikiem šajā pašvaldībā stāsta Strenču apvienības vadītājs JĀNIS PĒTERSONS, viņš iepriekš vadīja arī Strenču novada pašvaldību.
Atgriežamies pie sākuma – kāpēc Strenču novada izvēle reģionālajā reformā tomēr bija Valmieras, nevis Valkas virzienā?
Tā ir loģiska izvēle. Varbūt padomju laiks salauza cilvēku kustību, piespiežot viņus braukt uz Valku kā rajona centru, toreiz arī plānveida ekonomikai bija citi sadales principi. Taču sadzīviski jau vēsturiski Strenču bijušais novads nepārprotami bija saistīts ar Valmieru. Pirmkārt, attāluma pēc. Līdz Valmierai no Strenčiem 17 kilometri, līdz Valkai – 34 vai 35. Ar Plāņiem un Jērcēniem tas pats, tur vispār nopietna ceļa uz Valku nav. Otrkārt, cilvēku ieradumi. Jau kādu gadsimtu mūsējie brauc uz Valmieru, nevis Valku! Jā, varbūt padomju laikos tur bija uz kādu noliktavu jābrauc, taču mācīšanās ziņā mūsu devītklasnieki uz vidusskolu devās praktiski tikai uz Valmieru, varbūt viens vai divi uz Valku. Arī radniecība un saprecēšanās – šī dzīves vilkme tāpat mums uz Valmieru bijusi. Visa ekonomika taču tur, bankas un lielie veikali arī Valmierā. Jā, padomju laikā, kad bija deficīts, tad bija arī Valkas virziens, lai nokļūtu Igaunijā, bet citādi visa dzīve mūs velk uz Valmieru! Līdz ar to mēģinājums pagriezt ar reformas palīdzību mūs zināmā mērā atpakaļ bezmaz vai smirdēja pēc vecās domāšanas.
PAVISAM CITS SKATS. Strenču centrā pie maģistrālās Valkas ielas, kur iepretim tirdzniecības centram savulaik bija vecās skolas ēka, tagad jau gandrīz pabeigts un iekārtots skvērs, aiz kura stalti paceļas jaunā pilsētas pamatskolas ēka.