Līdz finālam svētdienas pēcpusdienā, ar mentoru palīdzību čakli strādājot pie nolietoto riepu un stikla šķiedras ražošanas pārpalikumu pārstrādes ideju attīstīšanas, prātu vētrās analizējot produkta potenciālu, tirgu, nosakot nepieciešamos resursus un finansiālo ieguldījumu, nonāca sešas no septiņām hakatonam pieteiktajām komandām. Četras savās prezentācijās piedāvāja riepu pārstrādes variantus, divas bija fokusējušās uz stikla šķiedras atgāju radīto problēmu risinājumu.
Hakatona dalībnieki piedāvāja gan speciālu iekārtu izbūvi, piemēram, stikla šķiedras diegu sagriešanai un enerģijas iegūšanai no vecajām gumijas riepām, gan no riepām iegūtā un granulu pulvera izmantošanu ceļu, laukumu būvē un vides objektu izgatavošanā, gan kombinēta – stikla šķiedras un māla – materiāla ķieģeļu izgatavošanu.
Atkritumu pārstrādes idejas izvērtēja VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs, hakatona patrons un 13. Saeimas deputāts Juris Pūce, SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis, reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra Daibe vadītājs Ģirts Kuplais, LIAA Biznesa inkubatora departamenta direktore Laura Očegova, akciju sabiedrības AJ Power Recycling valdes locekle Solveiga Grīsle, akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes loceklis Ģirts Vēveris, Vides risinājumu institūta dibinātājs, uzņēmējs Gundars Skudriņš, Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja Ilze Eglāja.
Liesma bija klāt hakatona finālā, tāpēc var sniegt subjektīvu vērtējumu par idejām. Mazāk interesantas un seklāk izstrādātas šķita pirmās divas idejas par riepu pārstrādi, pārliecinošāks bija gumijas pulvera/granulu pielietojums vides objektu izveidē, sava rozīnīte bija arī riepu pirolīzes procesā, kas pasaulē labi zināms. Jau gana taustāmi un tāpēc realizācijai tuvāki bija abi ar stikla šķiedras atgājām saistītie risinājumi, taču Latvijas studentu komandas Šķiedra Zero piedāvātā stikla šķiedras smalcinātāja ideja, ar kura palīdzību iegūto materiālu pēc tam varētu izmantot, piemēram, sporta inventāra ražošanai, izpētes dziļuma ziņā tomēr zaudēja internacionālas – Latvijas un Krievijas – profesionāļu komandas faktiski gatavam produktam, kuru – vairākus ķieģeļus – komandas piedāvātās idejas prezentētājs Anatolijs Trumpels jau varēja piedāvāt apskatei žūrijas kolektīvam.
Kamēr žūrija apspriedās, komandu dalībniekus ar savu atraktīvo priekšnesumu priecēja dziesminieks Mikus Frišfelds.
Šoreiz Liesmas prognoze par uzvarētāju sakrita ar žūrijas vērtējumu – uzvaru hakatonā DaibeZero izcīnīja un 10 tūkstošus eiro balvā ieguva komanda Air Glass Technology, kas saņēma arī Valmieras stikla šķiedras speciālo balvu.
Uzvarētājas komandas pārstāvis un jau gatava produkta – stikla šķiedras un māla ķieģeļu – prezentētājs Anatolijs Trumpels: «Kad uzzināju, ka šāds hakatons notiek Valmierā, prasīju savam draugam ķīmijas zinātņu doktoram, vai arī mēs te kaut kā nevaram palīdzēt. Tas nebija viegls risinājums, jo tur ir ļoti augsta temperatūra, un stikla mīkstināšanai vajadzēja speciālu risinājumu. Pastrādājām kādu pusgadu un izveidojām šādu produktu, kas mums pašiem patīk. Taču mums nebija ticības, ka mūsu radītais produkts patiks visiem, arī žūrijas komisijai. Mūsu maza priekšrocība bija tā, ka mums jau bija, ko parādīt vērtētājiem. Šajos ķieģeļos ir diezgan liels intelektuālais ieguldījums, arī pietiekami lielu laiku tas paņēma un naudas līdzekļus. Es neticēju, ka vinnēsim hakatonā DaibeZero, pats galvenais, ka vadībai – Valmierā, poligonā Daibe, (VARAM) ministrijā – tas, ko mēs darām, patlaban ir prioritāte. Šo lietu var attīstīt, piesaistīt investīcijas, un tieši ar to mēs nodarbojamies. Mūsu mērķis ir gada laikā, nu, ne ilgāk kā pēc diviem gadiem šeit, Valmierā, uzcelt rūpnīcu.»
SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis: «Mēs arī turpmāk veicināsim atkritumu pārstrādi, iesim šajā virzienā. Pirms hakatona derīgu ideju atrašanu salīdzināju ar adatas meklēšanu siena kaudzē, bet tagad varu ar gandarījumu teikt, ka adatas vietā esam atraduši ķieģeļus (smaida)! Es ceru, ka šāda veida ķieģeļi, kas ir gan nenormāli viegli (peld ūdenī!), gan vizuāli skaisti, gan ar termoizolācijas un cietības, izturības īpašībām, arī ar savām tehnoloģiskajām izmaksām nākotnē spēs konkurēt starp būvmateriāliem.»
Jau pavisam tuva nākotne rādīs, vai atkritumi no problēmas var pārtapt pelnošā biznesā, vai šāda veida ķieģeļi kļūs par būvnieku ikdienu un ne tikai Latvijā. Katrā ziņā tas varētu būt viens no interesantākajiem uzņēmumiem topošajā Valmieras industriālajā parkā, arī izejvielas šādiem ķieģeļiem taču nenāktos vest no tālienes!
JAU TAUSTĀMS PIEDĀVĀJUMS. Latvijā pirmā atkritumu pārstrādei veltītā hakatona DaibeZero uzvarētājas komandas Air Glass Technology pārstāvis (no kreisās) jūrmalnieks Anatolijs Trumpels, kurš ikdienā darbojas mārketinga jomā, un SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis abi tur rokās jau reālus ķieģeļus, kuri izgatavoti no stikla šķiedras ražošanas pārpalikumu un māla sajaukuma. Ja internacionālās komandas piedāvājums pašizmaksas ziņā būs samērojams ar tradicionālo – māla – ķieģeli, tad šādam būvmateriālam tirgū visi ceļi būs vaļā.