Floristikas sākums
Agrāk pat iedomāties nevarēju, ka reiz dzīvē nodarbošos ar floristiku un ka man tā padosies.
Kad pārcēlāmies no Valmieras dzīvokļa uz māju «Aizpuri», šeit bija daudz ko darīt, šeit ir gan skaista vieta, gan daba – daudz mežu, uz kuriem bieži mēdzu doties pastaigās. Tas laiks sakrita arī ar sevis meklēšanas laiku, jo biju pārtraukusi iepriekšējās darba attiecības, un bija brīdis, kad īsti nesapratu, ko darīt tālāk.
Kādā rudens dienā, staigājot pa mežu, salasīju skaistas ozolzīles un uztaisīju ozolzīļu eglīšu rotājumus. Sanāca ļoti skaisti, pārdevu tos arī tirdziņos. Toreiz par tiem mana vecmāmiņa teica: «Meitiņ, ļoti skaisti rotājumi!» Tālāk man viss raisījās ar dabu, ar vietu šeit un to, kas man padodas.
ZIEDU PUŠĶIS. Sindijai katrs pušķis, ko viņa veido, ir mīļš. Foto no personiskā arhīva