Sunītes saimniecei Taigai Roza ir pirmais pašas sunītis:
– Tieši franču buldodziņu gribējās, jo man ļoti patīk šī šķirne – tādi drukni, muskuļaini, kompakti, ģimenei draudzīgi. Ar otru mūsu ģimenes dzīvnieciņu, gados jaunāko kaķeni, saprotas ideāli, abas meitenes guļ vienā gultā. Dažkārt gan Brigita sporta pēc tiek patrenkāta. Rozai ļoti, ļoti patīk atrasties starp bērniem, tie drīkst viņu staipīt, murcīt – viss tiek atļauts un pieciests. Patiesībā francīši ar visiem sadzīvo, ir saimniekiem uzticīgi, augumā nav lieli, viņus visur var paņemt līdzi. Lai gan Roza suņu skoliņā nav gājusi, saprot un klausa daudzām komandām. Tomēr esam pārliecinājušies, ka šīs šķirnes suņi ir arī ļoti spītīgi.
Vai jaunajam ģimenes loceklim vārdu paši izvēlējāties?
Nē, tas jau viņai bija dots. Uzskatījām, ka sunītim ar saimnieku un dzīvesvietas maiņu tāpat pietiekami daudz pārdzīvojumu, tāpēc citu vārdu nedevām, saucam arī par Rozīti.
Kad Roza nonāca savās jaunajās mājās, nedaudz bija samulsusi, jo pie pirmajiem saimniekiem bija dzīvojusi kopā ar citiem sunīšiem, tagad visa uzmanība tika veltīta viņai vienai. Sākotnējais bailīgums pārgāja, tiesa, tā īsti Rozīte pie jaunajiem apstākļiem un visa, kas notiek šajās mājās, pierada tikai pēc pusgada.
ROZĪTE ar savu saimnieci Taigu. Attēlā fonā redzamas tikai dažas no fotogrāfijām ar Rozu. Pēc publikācijas «Liesmā» tās tikšot papildinātas ar ierāmētu laikraksta lappusi. Foto no ģimenes foto arhīva