Inga stāsta, ka cilvēki ir ļoti tālu no dabas: «Mēs ejam, skrienam, kaut kur – nezin kur, un pildām kaut kādus normatīvus – nezin kam. Tāds jau it kā ir tas mūsu dzīves ritējums, bet tad tu vienā brīdī apsēdies un padomā – kāpēc man vajadzētu kaut kur skriet, ja šeit dabā ir ļoti labi, šeit čivina putni, šeit gribas radīt pašai, lai darbs man būtu pie mājas, lai nekur man nav jābrauc.» Tāpēc Ingai ir daudz plānu, ko piepildīt Rasiņās. Piemēram, šovasar būs bērnu nometnes un viena nometne sievietēm, jo bērnu māmiņas esot lūgušās atpūtu arī viņām.
INGA RASA. Pinot vainadziņus Rasiņu pļavā. Ārijas Romanovskas foto