Izglītību vispirms, betons pagaidīs!

Kā tā var būt? Apstiprinot 2020. gada budžetu, valdība kaismīgi apgalvoja, ka naudas ārstu, mediķu un skolotāju algām nav. Taču pēkšņi uzrodas būvniecības projekts, kam bez ierunām esot jāpiešķir tik, cik vajadzēs! 
Mēs visu laiku runājam par izglītības stratēģisko svarīgumu, par zināšanu ekonomiku, par zinātnisko pētījumu nozīmi. Kaut ko arī paveicam šī mērķa labā. Strādājam, lai pārvarētu demo-grāfisko bedri. Taču skolotāju, bērnudārzu audzinātāju un auklīšu algām naudas vienmēr pietrūkst. Betonam nez kāpēc tā vienmēr atrodas. 
Atceroties līdzīgus atgadījumus pagātnē, man rodas nelāgs iespaids, ka drošībnieki ir tikai kārtējais megafons, ar ko valsts budžetam ir izteiktas celtniecības lobija prasības. Visuzskatāmākais atgādinājums tām ir Nacionālā bibliotēka, ko par 268 miljoniem eiro uzcēla ekonomiskās krīzes smagākajos gados, kad tā laika valdība attaisnoja tēriņus ar nepieciešamību sildīt ekonomiku.