Toties katra nākamā reize jau sanāca labāk. Kā latvieši saka – darbs dara meistaru!
Šoreiz mans sarunas biedrs ir vīrs, kurš pa nopietnam ar mūra darbiem noņemas kopš 1994. gada. Smiltenietis JURIS PAVLOVS savos 44 mūža gados ir Latvijā viens no pazīstamākajiem mūru restauratoriem, savulaik pamatzināšanas apguvis Rīgas Celtniecības koledžā, pats atzīst, ka «30 procentus iemāca skola, pārējie 70 procenti ir tikai dzīve un prakse». Runājāmies pērn septembrī, kad Juris nodeva publikas vērtējumam sešus paša restaurētus Valmiermuižas parka sētas posmus, pie reizes vadot arī improvizētu meistarklasi mūrēšanā un mūru atjaunošanā. No tās reizes arī šī intervija gan par valstiskām būvēm, gan par pirmajām iemaņām laukakmeņu mūrēšanā. Jautājumi varbūt panaivi, taču arī es gribu kaut ko šajās prasmēs iemācīties!
Vai tev bija interesants darbs pie Valmiermuižas sētas mūra?
Noteikti. Šāda veida žogu Latvijā vairs nav daudz atlicis, mūra celtņu gan pietiekami. Šeit tika veikti pasākumi pret bioloģisko apaugumu, izkaltas visas vietas ar iepriekšējiem cementa pielabojumiem. Lūk, te redzamās izceltās, ieapaļās šuves ir pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu stila iezīme, kad mūris ticis pielabots ar tiem materiāliem, kas toreiz bija pieejami. Šīs vietas tika aizsmērētas ar kaļķa javu. Ja norok pie pamatiem apauguma zemi, tad var redzēt, ka lielos bluķus ķīlējošie akmeņi arī izbiruši laukā, šķirbās sadzīta mālzeme, tur dzīvo dažādas sīkbūtnes… Ļoti labā stāvoklī bija kaltie žoga metāla režģi, tos atlika tikai notīrīt, apstrādāt pret koroziju un nokrāsot.
TE VĒL KRIEVU LAIKA REMONTS REDZAMS. Juris Pavlovs rāda, kā Valmiermuižas pils dārza mūris glābts vēl padomju saimniecības Valmiera laikos. G. Vīksnas foto