«Gribēju parādīt fotogrāfijās Naukšēnu stāstus, lai visi var atnākt uz muzeju un tos apskatīties. Kopā ar fotogrāfi un arī sociālantropoloģi Elīnu Kursīti izvēlējāmies iemūžināt tieši vecākos cilvēkus, lai saglabātu viņus nākamajām paaudzēm. Elīnas portreti ir ļoti izteiksmīgi un uzrunājoši, viņa tandēmā ar bijušo naukšēnieti Rūtu Šmiti jau veidojušas albumu Latgales pēdējie mohikāņi, rādot, kā tukšojas šis novads. Kad Elīna no Rīgas uz vairākām dienām ieradās Naukšēnos, sēdāmies mašīnā un bez brīdinājuma apbraukājām lauku sētas Nurmos, Piksāros un citviet. Bija mājas, kurās mums teica – ejiet projām, neko jums nestāstīšu, dzēsiet visas fotogrāfijas laukā, bija tādi, kas neparko negribēja fotografēties, taču pamazām sāka pozēt, un beigās sanāca pavisam labi. Arī stāsti gadījās 2 – 3 stundu garumā, vispamatīgākais darbs bija noklausīties visus diktofonā saglabātos ierakstus un izlobīt no tiem galveno kodolu.
DIĀNA GLUŠONOKA ar Induļa Vīksnes portretu. Ārijas Romanovskas foto