Izcilā režisora grāmatu krājums pirms gandrīz 15 gadiem tika pārvests uz Valmieras teātri un, no rokas rokā katru eksemplāru padodot, kopējiem spēkiem sanests ēkas augstākajā stāvā. Lai izstāstītu Valmieras teātra cienītājiem, varētu tā vienkāršāk teikt, ka telpa, kurā piecos sešos augstos vairāku rindu plauktos sakārtotas Krodera grāmatas, atrodas lielās skatuves prožektoru augstumā. Bibliotēka atrodas aiz lielās skatuves, un pa tās logu skats veras uz Rātsupīti, tirgus laukumu, atduroties pret koku galotnēm.
Tā ir bibliotēka, kurā ir ļoti daudz literāro darbu, lugu, tur ir enciklopēdijas, milzīgi sējumi, kas vēsta pasaules vēsturi un pasaules mākslas vēsturi. Tur ir latviešu, krievu autoru darbi, tur grāmatas latviešu, krievu, vācu un angļu valodā. Kroders tajās arī lasījis. Milzīgo garīgo vērtību krājumu režisors uzdāvinājis Valmieras teātrim, un katrā viņa dāvinājumā ir īpašs spiedogs, kas to apliecina. Teātra direktore Evita Ašeradena «Liesmai» stāstīja, ka teātris bibliotēku no Krodera atpircis par diviem latiem, lai būtu pirkts, lai tā likumiski varētu piederēt Valmieras teātrim, un tāda bijusi arī Krodera vēlme, jo viņš teātri sauca par savām mājām, un viņa pēdējos mūža gadus tas tā arī burtiski bija, jo teātrī savā istabiņā Kroders dzīvoja. Tā joprojām tur ir, vienā gaitenī ar aktieru grimētavām.
GRĀMATU PLAUKTS, kas palīdz zināt dzīvi. Dzīvi pazina Kroders, un to cenšas sajust visi, kam režisors bija tuvs un mīļš. Attēlā Evita Ašeradena, izrādot plašo Oļģerta Krodera bibliotēku. Jāņa Līgata foto