Cik ilgi, Juri, tu ar šīm lietām jau ņemies? Un cik tev gadu?
Man ir 58, bet savu pirmo grozu es uztaisīju septiņu gadu vecumā.
Tāds variants laikam man pirmo reizi gadās pretī…
Man jau tas paaudzēs. Vecaisfāters bija tas, kurš būtībā pēc kara visu to padarīšanu atsāka. Un es to visu no viņa esmu pārņēmis, jo tēvs man nav pinējs. Mans pirmais grozs bija no kārkliem, te jau man pamatā gandrīz viss no kārkla klūgām. Mēbelēm es izmantoju arī lazdu, bet viss pārējais ir tikai kārkls. Paša audzēts – der gan žogiem, gan klūgām.
Tavi izstrādājumi ir tik daudzveidīgi! Sākot no vienkāršām taburetēm līdz…
Re, te man tāds foto albumiņš, palapo, sapratīsi, ar ko es nodarbojos! Vēl vairāk var redzēt, ja atver manu mājaslapu www.pitizogi.lv, vēl kādos divos vai trijos Praktiskajos Latviešos esmu aprakstīts.
Nu, valmierieši varbūt nebūs lasījuši. Mani, piemēram, interesē, cik ilgu laiku prasa šāda krēsla uztaisīšana.
Domāju, ka vislielāko laiku prasa – atrast to aizmugurējo koku, lai tas būtu dabīgi, tā, kā tas ir dabā. Un lai tu, krēslā apsēžoties, jūti, ka mugura tomēr ir pareizā slīpumā. Tas ir vissarežģītākais. Pārējo jau ātri…
Un šādā krēslā laikam naglas nav nevienas…
Ir gan. Pa stūriem, lai būtu saturs. Bet stingrība jau veidojas no krusta. Jebkuram krēslam, kuram ieliek krustu, tas ir simtprocentīgi, ka krēsls turēsies kopā! Tagad jau mēbelēm krustu neliek… Man te viens otrs pienāk klāt. Un tad viņš dara šitā – nevis apsēžas krēslā, bet lauž! Es viņam saku – vai tad veikalā viņš arī tāpat? Vai tad viņš varētu atļauties tur kādu krēslu šitā paspiest? Pamēģini to veikalā izdarīt! Tad kāpēc tu ar manu krēslu tā apejies? Re, tur būtu it kā viens moments, kad krēslu varētu salauzt, bet tas krusts krēslu satur kopā.
Nu, bet tad, kad visi lazdas kociņi atrasti, pārējais materiāls sagatavots… Cik tad laika tev vajag krēsla pagatavošanai?
Pārējo visu sapīt… Nu, diena man aiziet. Pa dienu krēslu var savākt kopā.
Tādai vienkāršai lauku mājai šāds krēsls būtu ideāls.
Vienkāršie cilvēki šos krēslus nepērk (smaida)… Nav man tā gadījies! Pamatā jau šis krēsls domāts ārā, uz terases. Ziema vai vasara – tam nav nekādas vainas. Kārkli pinumā ir ar visu mizu, lai tie mierīgi visu panestu. Viss pārējais krēsla rāmis – lazda.
NETIEKU VAĻĀ! Ar šo groziņu, kas no 145 klūgām sapīts, Juris braukā pa tirdziņiem jau otro gadu.