Pāri jūrai
1929. gads. Populārā preses izdevuma „Brīvā Zeme” 31. maija 119. numura ievadlapa intriģēja lasītājus ne vien ar jaunākajām ziņām par Latvijas Valsts prezidenta Gustava Zemgala audienci pie Zviedrijas karaļa Stokholmā, publicējot abu pušu atvadu runas, bet arī ar jau diezgan detalizētu pretvizītes izklāstu. Rakstā „Zviedrijas karaļa viesošanās Igaunijā un Latvijā” varēja uzzināt, ka karalis Rīgā ieradīsies 29. jūnijā. “No Stokholmas karalis izbrauks ar bruņu kuģi „Sverige”, ko pavadīs militārais kreiseris „Droting Viktorija” un 4 mīnu kuģi. Rēveles (Tallinas – preciz. I.Z.) ostā eskadra iebrauks 27. jūnijā, pulksten 10 no rīta. Viņam pretī izbrauks Igaunijas valsts galva, kas uz sava kuģa uzņems karali un viņa svītu 6 personu sastāvā; svītā ietilps karaļa galma maršals, ārlietu ministrs, karaļa sekretārs, 2 karaļa adjutanti un 2 augstāki valsts ierēdņi. Ostā augsto viesi sagaidīs valdības locekļi, diplomātiskais korpuss, pilsētas valde un augstākie Igaunijas armijas virsnieki. Goda sardzē stāvēs karaskolas audzēkņi. No ostas karalis dosies uz Katrīnlejas pili, kur tas uzturēsies viesošanās laikā. Pēc brokastīm karalis apskatīs pilsētas ievērojamākās vietas, bet vakarā Ārlietu ministrijā notiks svinīgs bankets, kurā piedalīsies ap 120 cilvēku.”
Otrā viesošanās dienā, 28. jūnijā, paredzēta Igaunijas armijas militārā parāde, kurai sekos liela pieņemšana pilī, vēlāk arī pilsētas un tās apkārtnes apskate. Maršrutā būs arī izmaiņas: “Kā tagad noskaidrojies, karalis uz Narvu nebrauks, bet tās pašas dienas vakarā izbrauks uz Rīgu. Vēl nav noskaidrots, kā karalis brauks pa dzelzceļu vai jūru. Rīgā karalis ieradīsies 29. jūnija rītā.”
1929. Valmieras stacija svētku rotā. Foto no muzeja krājuma