Latvijā meliorācijā ūdensnotekas veido vairāk nekā 13000 km kopgarumu, bet vairāk nekā 400 km aizņem polderu aizsargdambji. Manā pārraudzībā bijušajā Valmieras rajona teritorijā ir vairāk nekā 80 valsts nozīmes ūdensnotekas 530 kilometru kopgarumā, kā arī «Silzemnieku» polderis, kurā dambji ir 10 km un to kopējā apkalpojošā platība 1000 hektāri. Pēdējo gadu laikā lielāki vai mazāki darbi notikuši vairāk nekā 20 ūdensnotekās, kas liecina, ka darāmā mūspusē vēl pietiekami daudz. Paveicot darbus šajās ūdensnotekās, turpmākos piecus gadus pēc pārtīrīšanas tās ir jākopj un jāizpļauj par valsts līdzekļiem. Pēc pieciem gadiem šos objektus nodod zemju īpašniekam, kam tālāk katram pašam jāgādā par savas daļas uzturēšanu kārtībā. Pārējās ūdensnotekas tiek izpļautas valsts piešķirto līdzekļu ietvaros. Pērn bijušā Valmieras rajona teritorijā izpļāvām 10 ūdensnotekas.
Kas pašlaik ir jūsu darba kārtībā?
Meliorācijā rudens nogale ir visīstākais ražas laiks, jo, vasarā būvniekiem aktīvi strādājot, lielākā daļa meliorācijas darbu ir paveikti. Šī vasara tam bija īpaši labvēlīga, jo liekie ūdeņi netraucēja kvalitatīvi izpildīt sistēmu uzlabojumus. Pašlaik ekspluatācijā gatavojamies nodot divus valsts nozīmes meliorācijas objektus – Ostermaņu strauta atjaunošanu Rencēnos un Brenguļupītes atjaunošanu Burtnieku un Bērzaines pagastā. Abas ūdensteces ir pārtīrītas, izmantojot ES atbalsta finansējumu.
Pastiprinātas uzmanības lokā ir arī vairāku zemnieku mežu meliorācijas projekti, kuri šīs vasaras laikā ir realizēti, tādēļ pašlaik tie jānodod ekspluatācijā. Tur, kur izsniedzu tehniskos noteikumus, kas arī ietilpst manos tiešajos pienākumos, man tie ir jāapseko dabā un jādod atzinums par darbu izpildi.
ULDIS PODNIEKS. Ārijas Romanovskas foto