«Sievas cep pīrāgus, tā ir mūsu tautas zināšana, tā ir mūsu folklora. Recepti var izlasīt grāmatā, bet te ir divas saimnieces, un katra pīrāgus cep citādi, tā ir dzīva pieredze, jo viņai par šiem pīrādziņiem ir savs stāsts. Tā ir folklora,» sacīja tautas dzīvesziņas pētniece Iveta Dukaļska, kura vada divus Sēļu kolektīvus – tautas mūzikas kopu «Sēļu muižas muzikanti» un folkloras kopu «Sēlene». Iveta piedalās nodarbībās, meistardarbnīcās, viņa arī Rēzeknes augstskolas studentiem stāsta par tautas saknēm, par to, ka reiz folklora būs viss, ko šodien piedzīvojam, jo folklora ir tautas atmiņas.
«Liesma» jautāja: kā sapratāt, ka Sēļos cilvēki pavilksies uz šīs folkloras nots? Un Iveta Dukaļska stāstīja, ka izveidot nopietnus folkloras kolektīvus viņai izdevies divreiz dzīvē. Pirmoreiz, kad bijusi pavisam jauna meitene, Barkavā, un tur šis kolektīvs darbojas joprojām, un pirms pāris gadiem līdzīga situācija piespēlēta Sēļos, kad izdevies kopā sapulcināt «Sēļu muižas muzikantus» un nedaudz vēlāk sadziedājuši vietējie un tuvējās apkārtnes ļaudis «Sēlenē».
FOLKLORA nav vecu ļaužu būšana un darīšana. Folklora ir tas, ko zinām, protam, ko izstāstām un pierakstām. Tā nav tikai dziedāšana, spēlēšana, bet gan latviešu dzīvesziņa,» tā pētniece Iveta Dukaļska. Jāņa Līgata foto