Vienā dienā atskan zvans no Rūjienas. Drīz Rusmaņu Rasmiņai būšot simt gadu jubileja, tāpēc «Rūjienas Ievas» trešdien gatavo sveikšanu, kas būšot simtgades ieskaņa, jo pati jubileja tikai sestdien. Tika pārstāstīta sveikšanas iecerētā norise, ar šādām reizēm piemītošo pirmssvētku vieglo satraukumu.
«Tas gan ir vareni!» es teicu un prātā pārcilāju, kā viss notiks.
Nākamajā dienā atkal zvana, taču runātāja steidzīgi pārlabo savu vakar teikto: «Nav, nav Rasmiņai simts! Ir tikai deviņdesmit deviņi!» Tas nekas, ka tikai, viss pārējais jubilejas scenārijs ir spēkā.
Biedrībā «Rūjienas Ievas» Rasmu Rusmani biežāk sauc par Rasmiņu. Kur vien dzird daudzinām, tur viņa ir Rasmiņa, un piemin viņu diezgan bieži, jo Rasmiņai ir ārkārtīgi aktīva sabiedriskā dzīve.
Jubilāre Rasma Rusmane.