Taujājam, kur saimniece nopirkusi šādas retas krāsas rododendra krūmu. «Kad man jāsaka — kur, es tiešām nevaru atcerēties,» smejoties saka Valda Rutka. Viņa vien spriež, ka krūms stādīts ap to laiku, kad piedzimis dēls, tas varētu būt ap 1968. gadu. Saimniece atzīst, ka smalkās vietās kā botāniskais dārzs vai tālākos tirgos tajos laikos nav bijusi, tāpēc visticamāk, ka tas ir iegādāts tepat Valmieras apkārtnē.
«Rododendram bija viens bērns. Kaimiņiene saskatīja, un pirms pāris gadiem iedevu arī viņai,» par krūmu stāsta Valda Rutka. Tā nu mazāks, bet tādas pašas krāsas rododendrs atrodams «Seglinieku» mājās, kur par to rūpējas saimniece Felicita Suhareva. Viņa bija gana acīga un pamanīja rododendra izdzīto mazo atvasīti. Felicita savākusi sēkliņas no krūma un martā tās sasējusi zemītē. Tagad uz mājas palodzes redzam pirmos dīgstus no šī eksperimenta. Saimniece vēl nezina, kāds būs rezultāts, bet uzmanīgi vēro un pacietīgi gaida. Ja kas izaugs, to viņa plāno izpiķēt.
Savukārt «Rutku» mājas saimniece no rododendra krūma atvases plāno iegūt citādāk. «Kad krūms noziedēs, tad divus zarus noliekšu un mēģināšu apsakņot. Vajagot ar stiepli notīt, gluži kā upeni, un ierakt zemē 7 centimetru dziļumā un turēt mitru. Jāmēģina uzlikt vēl plēvīti, lai mitrāks.
«VISI BRĪNĀS, ka nekur nav redzēta tāda krāsa,» par savu dārza karali saka saimniece Valda Rutka. Ārijas Romanovskas foto