Visu laiku jātur rūpe
Kad ierodamies viesmīlīgās Buiļu ģimenes pagalmā, ēnā zem lielās, kuplās ābeles mūs sagaida pats saimnieks Jānis, saimniece Vizma, viņu vecākā meita Vineta, kā arī Vinetas meita Evelīna un viņas meitiņa Elza Gabriela. Tur ir arī skaisti klāts galds. Izskatās, ka būs necerēti Baltā galdauta svētki!
Tiesa, vispirms gan nolemjam pastrādāt, tādēļ ejam lūkot lielo rabarberu lauku, kas atrodas netālu no mājas lejā, tādā kā mežu ieskautā ielokā jeb pannā. Pa ceļam vaicājam, cik liela ir Jāņa pieredze ar rabarberiem. Viņš saka: «Jau no padomju laikiem, kad, dzīvojot Rūjienā, mazajā 600 kvadrātmetru zemes pleķītī iestādīju savus pirmos rabarberus. Kad juka kolhozi, pārnācu te uz laukiem un rabarberus atvilku sev līdzi. Pamazām vien esmu ticis līdz vairāk nekā 2000 stādiem. Esmu izvēlējies sarkankātu rabarberu šķirni no Somijas.»
Tuvojoties laukam, redzam, kā tur no traktora vilktas ūdens mucas notiek prāvā sakņu dārza laistīšana. Jānis notiekošo komentē: «Mazdēls Toms, Vinetas dēls, uzņēmies šo šajā netipiski karstajā sezonā tik svarīgo darbu. Sausums tāds, ka laistām arī rabarberus un pie tam vai katru dienu. Ja to nedarītu, tad no to ražas nebūtu nekā. Stādījumu rindstarpas divreiz jau izpļautas. Šogad, lai arī rabarberi kopumā ir tomēr mazāki, esam jau divas to ražas paņēmuši, pēc dažām dienām jāvāc trešo reizi — atkal pustonnu. Nav jau tā, ka ej pa lauku un rauj visus kātus pēc kārtas. Tā tas nenotiek. Nekur nav rakstīts, bet tā iegājies, ka par tirgus preci uzskata tikai tos rabarberu kātus, kuru diametrs pie lapas ir apmēram 3 cm. Sīkāki neder. Tad nu brien, šķir lapas un meklē. Lai saprastu, cik rabarberu vajag pustonnai, salīdzinājumam noder banānu kaste — tajā var salikt 20 kg rabarberu. Tātad jāpiepilda 25 banānu kastes. Stundā var nogriezt 50 kilogramus kātu.»
KOPĀ. Četras paaudzes: tēvs Jānis (pirmais no kreisās), vecākā meita Vineta ar mazo Elzu Gabrielu klēpī, mamma Vizma un otrajā rindā mazbērni Toms un Evelīna. Ārijas Romanovskas foto