Uldi, kā veidojusies jūsu pieredze tajā, ko savā tiešajā darbā tagad darāt Rūjienā?
Pieredze vēl nav diža, bet to apgūt un krāt esmu sācis samērā agri. Jau sešpadsmit gadu vecumā bārā «Trīs draugi» iemēģināju sevi kā dīdžejs. Vēl vidusskolas laikā strādāju arī Rūjienas televīzijā par operatoru un videomontāžu veidotāju. Vēlāk devos pasaulē — vispirms uz Īriju. Tur paralēli darbam nodibināju internacionālu mūziķu grupu, kurā līdz ar mani vēl spēlēja portugālis un divi īri. Organizējot grupas koncertus, to apskaņošanā daudz nācās darīt pašiem. Tā arī bija pirmā nopietnā saskarsme ar skaņām un gaismām. Uz brīdi atgriezos Latvijā. Tā kā mana mamma dzīvo ASV, nolēmu tur paciemoties. Mamma ir precējusies ar fotogrāfu, kurš profesionāli pārzina arī video un skaņu lietas. Viņš mani aicināja sev talkā iekārtot studijas un piedalīties viņa vadītajās dažādu firmu fotosesijās. Tā man bija laba skola.
Atgriezies dzimtenē, nedaudz pastrādāju celtniecībā Valmierā firmā «SCO Centrs», bet ne mirkli neatmetu domu par radošākas nodarbošanās meklējumiem. Īstajā laikā nāca Rūjienas pašvaldības darba piedāvājums, kam ar prieku piekritu. No 2015. gada esmu kultūras nama gaismas un skaņas operators, kā arī videooperators, fotogrāfs un Mediju pulciņa vadītājs.
Vai modernās apgaismošanas un apskaņošanas tehnoloģijas ienāk arī Rūjienas kultūras namā?
Kopš kultūras namā ir paveikts remonts, jūtamas vizuālās pārvērtības ir piedzīvojusi lielā zāle, kur, organizējot dažādus pasākumus, ir lieliska iespēja spēlēties ar gaismām. Ir viss nepieciešamais noskaņas radīšanai. Pie sasniegtā neapstāsimies. Šogad uzsvars un finansējums paredzēts jaunajai estrādei, bet tad — gaismas vēl vairāk ienesīsim arī kultūras nama skatuvē.
ULDIS RUSMANIS. Ņemot vērā seno parunu, ka kurpniekam nav savu kurpju, Uldis savu fotoportretu atļāva veidot «Liesmas» fotogrāfei Ārijai. Ārijas Romanovskas foto