Hānas pilsētas ģimnāzija ir mūsu sadraudzības skola, ar kuru jau trešo gadu tiek organizēti skolēnu apmaiņas braucieni. Tā kā Hāna ir Eiropas skola, tās audzēkņi iesaistās un atbalsta Eiropas Savienības idejas, tostarp visi šīs skolas 9. klašu skolēni katru gadu dodas apmaiņas braucienos uz citām valstīm, piemēram, šoreiz jaunieši ceļoja uz Horvātiju, Itāliju, Nīderlandi un Rumāniju, kā arī Latviju.
No 14. līdz 21. aprīlim VVĢ audzēkņi ar savām ģimenēm viesmīlīgi uzņēma 18 vācu skolēnus, lai viņiem dotu ieskatu gan Latvijas kultūrā, gan sadzīvē. Nedēļas laikā vācu un latviešu skolēni kopīgi apmeklēja vairākus kultūrvēsturiskus objektus, piemēram, Smiltenes Kalnamuižu, uzzinot vairāk par tās vēsturi, Cēsu viduslaiku pili, dodoties izzinošā ekskursijā pa to, un Rīgas Motormuzeju, kā arī baudīja cits cita sabiedrību, apgleznoja porcelānu, spēlēja boulingu un devās pastaigās gar jūrmalu. Par tradīcija kļuvusi arī pieņemšana Valmieras domē un pabūšana pašmāju skolēnu mācību stundās, kuras, pēc vāciešu domām, bija interesanti apmeklēt.
Jāpiemin, ka 2017. gada decembrī piecpadsmit 8. — 10. klašu VVĢ skolēni bija devušies nedēļu garā apmaiņas braucienā uz Hānu Vācijā. Braucienu organizēja un kopā ar skolēniem devās skolotājas Vaira Vīra un Mārīte Jēkabsone.
Vācu skolēni, esot Latvijā, visvairāk novērtēja krāšņo dabu un iespēju atrasties mierpilnā vidē. Sarunā ar jauniešiem atklājās, ka viņi labprāt paņemtu daļiņu meža un upju sev līdzi uz Vāciju. Izskanēja interesants izteikums — dažiem no viņiem negaršo kvass, taču rupjmaizi atzīst lielākā daļa. Protams, vāciešus šajā ceļojumā pavadīja viņu skolotājas Christina Lex un Petra Maiweg, ar kuru man radās iespēja runāt par Vāciju un Latviju
«Visvairāk Latvijā es novērtēju savrupību,» teic Petra Maiweg, atbildot uz klasisko jautājumu — kas viņai visvairāk patīk Latvijā? «Zināms, ka Vācija ar aptuveni 82 miljoniem iedzīvotājiem ierindojas pirmajā vietā pēc apdzīvotības Eiropas Savienības valstu starpā. Vācijā dzīvo 15, 97% visas ES iedzīvotāju, taču Latvijā — 0,39%.* Ņemot vērā valstu teritoriju platības, tik un tā var apgalvot, ka Latvijas iedzīvotājam pieder «vairāk zemes pleķīša sev».» Skolotāja izsaka viedokli, ka šajā zemē cilvēkam pastāv lielāka iespēja sadzirdēt un ieklausīties sevī, kas tiek pozitīvi vērtēts.
Maiweg kundze stāsta, ka Hāna, pilsēta, kurā viņa strādā un dzīvo, ir samērā neliela un dabai tuva. Pilsētiņa lepojas ar ēku arhitektūru un zaļajām dabas ainavām, kuras iedzīvotāji saudzē un lolo. Skolotājai pie sirds iet došanās velobraucienos, taču Latvijā esot plašāks pieejamo dabas taku klāsts nekā viņas apkaimē Vācijā.
Runājot par rīkotajiem apmaiņas braucieniem, Petra Maiweg saka: «Doties kā tūristam vai doties kā apmaiņas skolēnam uz ārvalsti nav viens un tas pats.» Konkrēti, skolēnam, dzīvojot viesģimenē, tiek dota vienreizēja iespēja izjust iedzīvotāju ikdienas un sadzīves šķautnes reālas ģimenes vidē. Tūristiem šīs sajūtas izpaliek. Viņas skolēni, pabijuši Latvijā, atzinīgi vērtē izdevību gūt plašu ieskatu mūsu valsts kultūrā. Atbraukuši mājās, viņi dalās iespaidos un piedzīvotajā ar patiesu prieku. Skolotāja aicina arī Latvijas jauniešus domāt par skolēnu apmaiņas braucieniem, tostarp arī uz Vāciju, tādējādi paplašinot savu redzesloku un gūstot dzīvei vērtīgu pieredzi.
Jāteic liels paldies mūsu skolas vadībai, kura aktīvi atbalsta un sniedz atļauju šo apmaiņas braucienu organizēšanā, kā arī ikvienai iesaistītajai personai, tostarp Valmieras Valsts ģimnāzijas skolniecei Elizabetei Pīlātei par ekskursijas maršruta izstrādāšanu un vācu valodas skolotājai Mārītei Jēkabsonei par viesu labklājības gādāšanu. Paldies arī ģimenēm, kas ciemiņus uzņēma.
Ikvienam 8. —10. klases skolēnam pastāv iespēja doties apmaiņas braucienos, kā arī uzņemt savā ģimenē ārvalstu skolēnu, kļūstot par viesģimeni, un iepazīt citu valstu gan kultūru, gan sadzīvi. Vienreizēja iespēja, lai iegūtu jaunus draugus un dotos kopīgos piedzīvojumos ar citas valsts jauniešiem. Galvenais — apzināties pastāvošos piedāvājumus.
* Dati iegūti no interneta vietnes www.europa.eu