Kā sauksim tavu nu jau bijušo amatu?
Oficiāli – aukstuma iekārtu un ventilācijas tehniķis, bet sauc mani par ice man jeb ledus veci, tā mani angļu valodas kursos iesauca pasniedzējs.
Par tevi man teica, ka tu, strādājot blakus piena kombinātā, esot no jumta noskatījies, kā būvē hokeja halli, un pats darbā pieteicies. Tā bija?
Bija. Tas bija 2005. gada oktobrī. Kad ledu lējām, vēl hallē lampas nebija saliktas. Ledus bija drusku uzliets, atveda mums čehi ledus mašīnu, nometa un aizbrauca… Parādīja, kā jābrauc uz priekšu, kā atpakaļ, iedeva grāmatu – instrukciju. Viss! Tā nu pirmos divus gadus no grāmatas visu mācījos.
Ko darīji iepriekšējā dzīvē?
Arī uz aukstuma iekārtām – dzesēju un saldēju produkciju septiņus gadus, vēl pirms tam septiņus gadus to pašu darīju gaļas kombinātā. Bet vēl pirms tam kā meistara palīgs pabeidzu profeni Ogres trikotāžas kombinātā, taču man diez ko nepatika kojās, tāpēc ātri vien no Ogres pārcēlos uz Valmieru, kur šķiedrā to pašu darbu darīju – biju meistara palīgs pie stellēm.
Un tagad tu jau esi peldbaseinā.
Jā, kopš 1. februāra.
Bet atgriežamies pie brīža, kad čehi nometa Valmierā ledus mašīnu. Ko tu darīji?
Gandrīz sirmus matus dabūju, kamēr visu izpīpēju! Braucām riņķī pa hallēm – uz Rīgu, Jelgavu, Ventspili – mācīties, pieredzes apmaiņā. It kā jau visi laukumi puslīdz vienādi, arī mašīnas kaut cik vienādas, tomēr katrā hallē ir kas citādāks. Kaut vai uzbraukšana uz laukuma – viens brauc sānā, otrs – centrā uz vārtiem… Tas viss maina to musturu.
Kā ir pie mums, Valmierā?
Vislabāk! Pie mums septiņus vai astoņus gadus pa vasarām trenējas Rīgas Dinamo, viņus te viss apmierina.
Tu visus 12 gadus esi ar vienu ledus mašīnu nobraucis?
Jā. Ir arī otra, kura tiek izmantota avārijas situācijās, kad pirmajai mašīnai ir bijušas samērā nelielas tehniskas problēmas. Abas mašīnas ir kaujas gatavībā! Nekad nav tā, ka viena ir izjaukta, bet otra brauc.
LEDUS VECIS PIE RUĻĻIEM! Aigars Klagišs speciāli Vīru lietām piesēdis pie ledus mašīnas stūres.