«Doma organizēt šo semināru radās tāpēc, ka jau trīs gadus ar domubiedriem paši neregulāri ar ko līdzīgu nodarbojamies,» stāsta šī pasākuma iniciatore Burtnieku novada sporta un kultūras koordinatore Elīna Krūkle. «Aicinājām pieredzējušos roņus dalīties ar savu pieredzi un ieteikumiem ziemas peldēšanā. Gribējām arī noskaidrot, cik tad daudz mūspusē ir to roņu — to, ka ir un ka viņiem ar humoru izjūtu viss kārtībā, liecināja divu pirmo vārdi, šodien verot durvis: «Mēs arī tie atsaldētie!» Varbūt arī mūspusē —Vidzemē — šis virziens attīstīsies līdzīgā līmenī, kāds tas ir Kurzemē un Zemgalē, kur tiek organizēti dažādi publiskās peldēšanas pasākumi.»
«Mēs ar lielu prieku braucam pie jums uz Burtniekiem, un es nudien nezinu, kāpēc tā ir izveidojies, ka roņu klubi pārsvarā ir Latvijas centrālajā daļā un uz rietumiem — varbūt tāpēc, ka tur siltāks,» uzrunājot semināra dalībniekus, teica biedrības Latvijas roņi valdes priekšsēdētāja Sarma Kočāne. «Valmieras pusei tuvākā kustība notiek klubā ar ļoti atraktīvu nosaukumu — Raganas roņi. Esmu sastapusi daudzus, kuri sakās redzējuši peldoties āliņģī cilvēkus arī Alūksnē, Jēkabpilī un citur Vidzemē, secinu, ka viņi vienkārši nav apvienojuši savas darbības. Šodien redzu, ka jums jau tagad ir pietiekami daudz domubiedru, lai sāktu domāt par kopānākšanu. Lai arī šodien mēs uz Burtniekiem esam atbraukuši seši, patiesībā mūsu ir ļoti daudz. Tā ir tāda padarīšana, kurā visi esam vienādi neatkarīgi no vecuma, tautības vai politiskās pārliecības — tā ir vienkārša lieta, kas cilvēkus padara možus, priecīgus un optimistiskus.»
Jāpiezīmē, ka Latvijā kopumā ir reģistrēti deviņi roņu klubi.
ROŅI UN RONĪŠI. Līdzās pieredzes bagātajiem ziemas peldētājiem sestdien Burtnieku ezerā novada pašvaldības policijas vecākā inspektora Salvja Bula ierīkotajā peldvietā pie Burtnieku laivu kanāla stindzinošajā ūdenī pēc možuma dzirksts laidās arī mazpieredzējušie ronīši — pa visiem kopā 14 peldētāju.