«Lai arī likumdošanas ziņā valstiskā atbalsta mums nav, mēs mērķtiecīgi uz to ejam, ir arī saņemts finansiāls atbalsts — piesaistījām pretrunīgi vērtētās deputātu kvotas, ko mums Nacionālā apvienība atvēlēja pat vairāk, nekā sociālā uzņēmuma izveidošanai bijām prasījuši,» pastāstīja novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece EVIJA NAGLE.
Nepieciešamību veidot sociālo uzņēmumu viņa pamato šādi: pašvaldībā ir skola, kur jau notiek profesionālā apmācība, kur audzēkņiem vairāku gadu garumā tiek sniegts psiholoģiskais atbalsts, uzturēta veselība, bērni tiek motivēti, viņiem ir pilnvērtīga dzīve, bet, tiklīdz skola beidzas, jāatgriežas ģimenēs, tostarp lauku vidē, darbu kādā saimniecībā atrod tikai daži, bet lielākoties attīstība stagnē vai pat kāpjas atpakaļ. Arī vecāki satraukušies, ko šie bērni darīs turpmāk, jo profesija iegūta, bet darba nav. Pašvaldība uzskatīja, ka ir atbildīga par to, kas ar audzēkņiem notiek pēc skolas pabeigšanas.
«Nekoncentrējamies uz audzēkņiem ar fiziska rakstura traucējumiem, jo viņiem uzņēmēji būtu gatavi darbu dot, taču cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem nodarbināt nav vienkārši, viņus uzņēmumos grūti integrēt, tāpēc tas visdrīzāk nenotiks un šī mērķa grupa tiks atstumta. Pagājušajā vasarā mēģinājām audzēkņus iesaistīt uzņēmumā, bet pārliecinājāmies, ka tas nav iespējams. Arī likumdevējiem jāsaprot, ka šiem cilvēkiem vajadzīga īpaša attieksme, uzmanība, darba laiks, ka darba ražīgums nebūs tik augsts kā veseliem cilvēkiem, ka darba videi jābūt pielāgotai viņu vajadzībām — jābūt vietai, kur atpūsties, relaksēties, atgūt spēkus, lai atkal turpinātu darbu. Uzskatu, ka likums nestrādā pareizā virzienā, jo tieši šai pieminētajai mērķauditorijai no tā nav nekāda labuma. Tajā pašā laikā redzam, ka viņi ļoti grib strādāt.»
VEĻAS MAZGĀŠANAI aprīkojums sagatavots.