Cepures ar kādu klāt pieliktu aksesuāru ikdienas gaitām un svētkiem, parastas un porcelāna krūzītes, kas pirktas, saņemtas dāvanā un atvestas no tālienes. Albumi, kas pilni nevis ar bildēm, bet mazāka un lielāka nomināla naudu, kas krāta padomju gados. Uz viena galda izlikti simtiem mazu kalendāru, bet uz cita – nozīmītes par sporta tēmu. Nedrīkst aizmirst arī mezglojumus, kas tagad rotā biedrības telpu sienas, varžu kolekciju, kas arī starp citām radusi savu vietu, un pildspalvas, kas līdzīgi kā krūzes pie īpašnieces nonākušas no pašas tuvākiem un tālākiem braucieniem un citu atvestas.
«Kad kaut kur braucām, šādus tādus ķiņķēziņus mājup nevedām, bet parasti pa pildspalvai. Arī, kad skolas bērni kaut kur brauca un jautāja: ko jums, skolotāj, atvest?, teicu – ja ko sagaidu, tad jaunu pildspalvu,» sacīja Valmieras Viestura vidusskolas ilggadējā skolotāja, kura tagad vada arī Valmieras politiski represēto biedrību, Ārija Kārkliņa. Skolotāja krājusi arī mazos kabatas kalendāriņus, kurus savulaik izdeva sērijās un varēja nopirkt gan grāmatnīcās, gan katrā avīžu kioskā.
INTERESES ir dažādas, saka Brigita Medniece, kura savulaik kopā ar dēlu krājusi tā laika naudiņu. Kolekcijā ir simtiem kapeiku un arī rubļi. Jāņa Līgata foto