Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas dabaszinību — 12.c — klases jaunieši atzina: lielākā daļa nolēmusi turpināt izglītību augstskolā, iegūstot izvēlēto profesiju, protams, cerot uz iekļūšanu budžeta grupās, bet ir arī vienaudži, kuri šobrīd steidz pastrādāt ārzemēs, lai nopelnītu naudu studijām. Viena no būtiskākajām domām, kas viņus nodarbina, esot lielās pārmaiņas viņu dzīvē, kurā pārsvarā būs jāiztiek bez vecāku radītās māju sajūtas, skolotāju labestīgās apčubināšanas. Uzsākt patstāvīgu dzīvi tiešām būšot nopietna sevis pārbaude, bet — jaunība jau reiz ir tas laiks, kad gribas lidot un nekas neliekas par grūtu. Ja arī jaunā dzīve sagādās kādu punu, tas tikai stiprinās un rūdīs tālākajam.
Viens no skolas mācību olimpiešiem un lepnums Helvijs Babris ar savu vidusskolas klasi bija kopā tikai trīs gadus, jo Pārgaujas ģimnāzijā ienāca no Vecpiebalgas novada: «BMX treniņiem Valmiera bija pati par sevi saprotama. Bija izvēle starp abām ģimnāzijām, izvēlējos Pārgauju. Tagad zinu, tas bija ļoti labs lēmums, jo skolotāji ir saprotoši, pretimnākoši. Daudzo sacensību dēļ man nācās bieži nebūt skolā un atgriežoties bija sakrājies ne mazums nepadarītā, bet ar skolotāju atsaucību viss izdevās, un šis mācību gads ir labākais no visiem maniem vidusskolas gadiem — vidējā atzīme ir 8,14.» Helvijs piekrīt, ka sports, blīvais treniņu grafiks, sacensības ļoti disciplinē un ne tikai mobilizē mācību darbam, dalībai olimpiādēs, bet arī norūda turpmākajai dzīvei.
SKOLAS LEPNUMS UN GODS. No kreisās: Rebeka Tetere, Elīza Spurdziņa, Baiba Vebruāle, Elīza Ance Muska, Kecija Vatuļina, Kristaps Naglis, Helvijs Babris un Renārs Bole. Ārijas Romanovskas foto