Senlatviešiem Lieldienas bija viens no četriem punktiem gadalaika maiņu ciklā, kas bija svarīgi zemkopju tautu, tostarp latviešu, dzīvē. Lieldienas jeb pavasara saulgrieži tika svinētas pavasara ekvinokcijas laikā, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Ekvinokcijas brīdī uz Zemes diena un nakts ir vienādā garumā un iestājas astronomiskais pavasaris. Pēc Lieldienām, dienām kļūstot arvien garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo «gaismas uzvaru pār tumsu» senās baltu tautas atzīmēja ar pavasara saulgriežu svinībām. No tā arī varētu būt radies svētku nosaukums Lieldienas – laiks, kad diena ir kļuvusi lielāka par nakti.
Gaismas uzvaru pār tumsu piemin arī kristīgajā pasaulē, taču konteksts ir pavisam cits. Proti, Lieldienas kristieši uzskata par pašiem svarīgākajiem svētkiem gadā, jo tajos tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas. Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolsvētdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā tiek atzīmētas Pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākamās nedēļas pirmdiena, un baznīcas kalendārā tāpat kā kristiešu sirdīs katrai šai dienai ir īpaša nozīme. Bez tam šis gads ir īpašs arī tamdēļ, ka visas kristīgās konfesijas, arī pareizticīgie, Kristus Augšāmcelšanos gaida vienā laikā.
Ir skaidrs, ka šo nedēļu un pašu nedēļas nogali cilvēki izdzīvos dažādi – kāds steigs uz baznīcu, cits centīsies apdarīt nepadarītos darbus, jo iegadījies vairāk brīvdienu, būs ģimenes, kuras pavadīs laiku kopā dažādos pasākumos vai atpūtā pie dabas. Taču kā vienus, tā otrus vieno pāris jauku darāmu lietu, par kurām teikts, ka tās Lieldienām vienkārši piestāv: šūpošanās, olu krāsošana un svinēšana, jo neatkarīgi no pārliecības Lieldienu vienojošais motīvs ir prieks.
KAD SAULE LIELDIENU RĪTĀ paceļas mazliet virs apvāršņa, tā šūpojoties trīs reizes uz vienu, tad trīs reizes uz otru pusi. Tā radies paradums Lieldienās šūpoties, kas dzīvo pāri gadsimtiem. Valmieriešiem un pilsētas viesiem šogad ļoti ērti šo paradumu baudīt, jo pilsētas centrā un parkos ir daudz šūpoļu. Jāņa Līgata foto