Šoreiz — 27. aprīlī — ar žurnālistiem tikās zemkopības ministrs, LLKC vadītājs, ZM Lauku attīstības atbalsta, ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamentu, Lauku atbalsta dienesta, ZM Veterinārā un pārtikas departamenta, PVD, ZM Meža departamenta, Valsts meža dienesta un ZM Zivsaimniecības departamenta vadošie speciālisti. Piedāvājam nelielu (saīsinātu) ieskatu zemkopības ministra JĀŅA DŪKLAVA teiktajā.
Baltieši — vienoti prasībās
Kā zināms, dažādos līmeņos pašlaik notiek sarunas par Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada. Priecē, ka Baltijas valstis ir vienojušās būt kopā savās prasībās un uzstādījumos par rītdienas lauku likteni. Tiešo maksājumu politikā baltiešiem nav kur atkāpties. Jā, 2019. gadā nonāksim līdz solītajiem 169 eiro par hektāru, bet tas diemžēl ir pulka par maz, lai runātu par vidējo Eiropas maksājumu līmeni. Neslēpšu, šīs sarunas joprojām ir visai sarežģītas, īpaši ja to saista kopā ar Brexit ietekmi. Visiem skaidrs, ka arī laukiem kopumā naudas turpmāk paliks mazāk. Ciparus jau sauc, taču diemžēl precīzi tos vēl nezina neviens. Viss joprojām ir izlemšanas stadijā, tādēļ arī mūsu atašeji strādā, aizstāvot Baltijas valstu uzstādījumus, kuros valdību un ministru līmenī ar ES runājam par vienlīdzīgiem nosacījumiem, lai laukiem sniegtā atbalsta starpība nebūtu tik liela kā līdz šim.
Nodokļu reformā steiga neder
Jau labu laiku Latvijā viens no aktuālākajiem jautājumiem ir iecerētā nodokļu reforma, par kuru jau apgalvo, ka tā esot konceptuāli atbalstīta visdažādākajās sanāksmēs un sarunās. Taču, kad seko vārds BET par konkrētām lietām un nodokļiem, tad diemžēl viss vienbalsīgi gan neizskatās, īpaši jau no lauksaimnieku skatu punkta. Tikko ļoti skaļi un karsti notikušas LOSP un vēlāk arī LZS valdes sēdes. No lauksaimniekiem skaidri jaušams, ka nozares pārstāvji diemžēl visam līdz šim plānotajā nodokļu reformā nevarēs piekrist. Te domāts gan akcīzes nodoklis, gan vēl citas pārmaiņas, kas vistiešākajā veidā skars lauksaimniekus. Īpaši jau tādēļ, ka Latvijā joprojām ir vismazākie ES tiešmaksājumi, un tāpēc līdzšinējā kārtība bija vērtīgs atbalsta bonuss. Esam veikuši ļoti nopietnu plānoto nodokļu analīzi, kurā ir aprēķini pilnīgi par visām saimniecību (lielām un mazām!) grupām, par visām lauksaimniecības nozarēm. Esmu jau darījis zināmu Ministru prezidentam ziņu, ka mums visdrīzākajā laikā nepieciešama ļoti nopietna saruna, jo mēs nevarēsim piekrist, ka lauksaimniekiem iecerētās nodokļu reformas rezultātā varētu rasties būtiski finansiāli zaudējumi.
JĀNIS DŪKLAVS: «Lauksaimnieku interesēs neļausim sasteigt iecerēto nodokļu reformu!» Jāņa Līgata foto