Noskatoties, kā MINI ripina pa ielu lielākoties daiļā dzimuma pārstāves (bet ir pie stūres arī veči!), nereti nepelnīti tiek piemirsti šīs nelielās mašīnītes panākumi autosportā. Bet tā ir neatņemama šī britu auto zīmola daļa.
Kā atzīst MINI zīmola vadītājs uzņēmumā Inchcape Motors Latvia Guntis Belousovs: «Tieši MINI konstrukcijas īpatnības, tostarp platās piekares, padara šo auto ļoti piemērotu rallijiem. Tā tas bija pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, tā ir arī pēdējās desmitgadēs, kad rallija komandas izmanto uzlabotu MINI Countryman modeli.»
Iz MINI vēstures
Ikoniskais britu auto tapa 1956. gadā, kad Eiropa saskārās ar degvielas badu un bija nepieciešami ļoti ekonomiski spēkrati. Lai maksimāli izmantotu mašīnas telpu, British Motor Corporation inženierim Aleksam Isigonim radās ideja par kompaktu priekšpiedziņas auto, kura dzinējs ir pagriezts šķērseniski un novietots tieši virs pārnesumkārbas. Interesanti, ka šī ideja pirmoreiz tika piefiksēta Šveicē uz… salvetēm, taču tieši šī konfigurācija šodien ir teju ikviena kompaktklases auto standarts. Bet 1959. gadā desmit pēdu garais, ar 0,85 litru 34 zirgspēku jaudas motoru aprīkotais un ideālām braukšanas īpašībām apveltītais mazauto ieguva saviem izmēriem pārsteidzoši plašu salonu, kurā bija vieta četriem cilvēkiem.
No lielceļa — rallija trasē
Auto labās braukšanas īpašības pamanīja Formula-1 komandas īpašnieks un konstruktors Džons Kūpers. Viņa idejas — jaudīgāks motors, disku bremzes, stilīga divkrāsu virsbūve — 1961. gadā pārtapa auto MINI Cooper.
MINI SENCIS. Šādu auto bija uzkonstruējis zīmola ciltstēvs Alekss Isigonis.