Līdz šim mūsu mazā Latvija neko tādu vēl nebija pieredzējusi. Mūsu līdzšinējie pasaules sporta spīdekļi — Ernests Gulbis, Sandis Ozoliņš, Andris Biedriņš, Romāns Vainšteins vai agrāk Larisa Neilande, Helmuts Balderis, Uļjana Semjonova un Pēteris Ugrjumovs, pat visi kopā, bijuši tālu no tās spozmes, ko šobrīd pasaulē sēj Kristaps.
Dzīvojot mazajā Latvijā, mums ir grūti iztēloties tos apmērus, kādus aiz sevis nes viens vai otrs sportists. Nenoniecinot šo sportistu panākumus, reizēm iztēlojamies, ka visa pasaule zina, kas ir Serģis ar Rasmani vai mūsdienīgākā versijā Martins Dukurs. Katram sporta veidam ir sava niša un savi popularitātes apmēri. Basketbols šajā rangā ieņem gana augstu vietu — to līdzīgi kā futbolu pazīst visā pasaulē.
Nebūs pārspīlēti teikt, ka valsts tēla spodrināšanā Kristaps jau paveicis trīskārt vairāk nekā visi līdzšinējie valsts politiķi kopā, vērtējot laika posmu pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Intervijās, reklāmas rullīšos, tiešraidēs jau neskaitāmas reizes ticis locīts vārds Latvija, runāts latviešu valodā. Kristaps ne tikai vārdos, bet arī darbos jau pierādījis, ka labi atceras, no kurienes nācis. Šis Latvijas ieraksts biogrāfijā viņu pavadīs visas karjeras laikā.