Tās aizsākums ir 1878. gadā, kad Grīnbergu dzimtas senči izpirka ēkas un zemi no Vidzemes Domēnu pārvaldes desmit gadu laikā. Paradokss — kolhozu laikā Grīnbergi no vietējās padomju saimniecības bija spiesti vēlreiz izpirkt paši savas ēkas. Zemnieku saimniecību «Adzelvieši» 1991. gadā izveidoja agronomi Dzidra un Jānis Grīnbergi, to turpina viņu dēls Matīss Grīnbergs (Latvijas jauno lauksaimnieku balvas «Senču aicinājums» ieguvējs!).
Saimniecībā ir darbs visai ģimenei, jo «Adzelviešos» audzē graudus, ilggadīgo zālāju sēklas, dārzājus, pelēkos zirņus, kaņepes. Mājražošanā pēc senām receptēm tirgum skābē un marinē gurķus un dabiskā pārtikas produktā pēc pašu izstrādātas tehnoloģijas pārstrādā kaņepju sēklas. Senā, brīvdabas muzejam līdzīgā lauku sēta nu jau vairāk nekā desmit gadus ir atvērta lauku tūrismam. Iepazīt kaņepes sezonā vidēji ierodas 1500 viesu, arī no Japānas, Ķīnas, tepat no Eiropas un no tuvējās Baltijas. Pēc iepazīšanās ar simtgadīgo klēti un stāsta par klēts nozīmi lauku sētā noklausīšanās, kā arī auklu veidošanas no kaņepju šķiedras viesiem galdā ceļ Latvijas rupjmaizi un dažādos veidos pagatavotas kaņepes. Kā tās labāk lietot? Meklējot atbildi, arī mēs pieteicāmies ciemos.
Slavas dziesma kaņepēm
Dzidrai Grīnbergai nav viegli izbrīvēt laiku sarunai, jo pēc dažām stundām «Adzelviešos» ieradīsies tūristi no Lietuvas, bet nākamajā dienā pirms izrādes Valmieras teātrī kaņepes baudīt pieteikusies grupa no Rīgas. Tomēr atliek laika arī mums! Jaunās pirts mājīgajā zālē jau iekurts kamīns. Dzidra ņem prāvu spaini — pilnu ar pašu sētā un Burtnieku pļavās lasītu tēju kokteili un, kamēr tējkannā vārās ūdens, stāsta un rāda, kā tad notiek saimes galda klāšana.
DZIDRA GRĪNBERGA: «Lai arī jūsmājās saimes galdā vienmēr atrodas vieta kaņepēm!» Ārijas Romanovskas foto