PIRMS ZINĀTNISKĀS KONFERENCES. Jaunie vēsturnieki (no kreisās) Aiga Bērziņa, Anita Čerpinska, Liene Rokpelne un Alberts Rokpelnis Valmieras muzejā. Ārijas Romanovskas foto
«Viens no nozīmīgākajiem atslēgas vārdiem šodienas konferencei ir — sadarbība. Mēs to šeit cenšamies veicināt, cik vien varam, un paldies Universitātes Latvijas vēstures institūtam, Vidzemes Augstskolai un citām organizācijām, zinātniekiem, paldies mūsu muzeja vēsturniekiem Lienei un Albertam Rokpeļņiem, kas šo darbu aizsāka. Mums ir ļoti būtiski tas, ka jūs pulcējaties šeit un rādāt, cik liela nozīme ir pētniecības darbam,» ievadā muzeja direktore Iveta Blūma izteica cerību, ka jauno vēsturnieku konference Valmierā kļūs par tradīciju.
Pēc pirmās konferences pērnruden zinātne ieguvusi jaunus pētījumus Latvijas vēsturē: desmit no 19 konferences referātiem publicēti un pieejami arī interesentiem. Vēstures zinātņu doktore Viktorija Bebre, kas pirmā atbalstījusi Lienes un Alberta Rokpeļņu ideju par jauno vēsturnieku saietu, uzsvēra: ir svarīgi, lai pētījumu rezultāti paliktu ne tikai kā konferences materiāli, bet arī kā zinātniski raksti, kam ir sava nozīme jauno vēsturnieku izaugsmē. Šo rakstu apkopojumu vakar saņēma vairāki pirmās konferences darbu autori.
Ievadreferātā Dr.hist. Ēriks Jēkabsons akcentēja tieši reģionālās vēstures pētījumu nozīmi: tie var pat mainīt skatu uz vairākiem reģionu vēstures jautājumiem. Lai to pierādītu, viņš iepazīstināja ar ļoti interesantiem faktiem par 1919. un vēlāko gadu notikumiem Vidzemē, īpaši Valmierā, kas atklāti, strādājot ar avotiem ASV arhīvos. Zinātnieks vēlēja jaunajiem: pētiet lokālo informāciju un izmantojiet lokālos arhīvus reģionālās vēstures centros!