Skolotāju dienā daudzi arī no skolas jau aizgājušie, savus mērķus sasniegušie atceras savu labāko, mīļāko skolotāju. Un tieši pirmā skolotāja kļuvusi par mūža skolotāju.
AGIJA KĀRKLIŅA Valmieras Viestura vidusskolā ir savas pirmās — 4.B klases skolotāja un trīs pamatskolas klasēs māca arī mājturību.
— Esmu laimīga atgriezusies savā skolā, jo jūtos kā mājās, kā lielā ģimenē. 1. septembrī mammai tā arī teicu: cik esmu laimīga, ka strādāju tieši savā skolā! Blakus ir ļoti izpalīdzīgi kolēģi, ikdienā varbūt bieži nesatiekamies, jo strādāju mazajā skolā, citi lielajā, visiem stundas, visi aizņemti, bet, kad saskrienamies, vienmēr apvaicājas, kā veicas, vai nevajag kādu palīdzību, piedāvā metodiskus materiālus, es izstāstu, ko esmu jaunu un labu atradusi vai palīdzu ar datorlietām, kas man varbūt ātrāk veicas. Sadarbojamies, sevišķi jau savā sākumskolas skolotāju metodiskajā komisijā. Jūtu savu tuvāko kolēģu — paralēlo klašu audzinātāju Anitas Peičas, Ineses Baranovas — pleca sajūtu, jo zinu, ka jebkurā brīdī neliegs padomu. Pagājušajā gadā biju praksē pie skolotājas Aijas Bērziņas, viņa ir arī logopēde, un tas jau ir labs atbalsts latviešu valodā.
Kuru skolotāju ar savu talantu ieinteresēt atceraties no saviem skolas gadiem?
Irinu Lazdiņu. Joprojām atceros viņas spilgtās stundas. Vidusskolā matemātiku mācīja skolotāja Ginta Līrmane, bet katram skolotājam bija kāds savs knifiņš. Ļoti atmiņā, kā bioloģijas skolotāja Iveta Verovkina mācīja plašo informāciju salikt pa plauktiņiem, konspektēt, atlasot svarīgāko. Tagad saviem ceturtajiem arī nelieku iekalt gramatikas likumus, bet ar konkrētiem piemēriem mācāmies tos izprast. Bija tā, ka sākumskolā man labāk veicās latviešu valodā, matemātikā, teiksim tā, paslikti, pat gāju pie brāļa un mammas pēc palīdzības, un pēkšņi — 5. klasē, kad mani aizrāva mūzika, viss sagriezās — matemātika guva virsroku pār latviešu valodu, un to veicināja mūzika.
AGIJA KĀRKLIŅA. Jāņa Līgata foto