Pieļauju, ka Valmieras Rotari klubu pazīst vairāk nekā tā šīs – 2016./2017. gada – sezonas prezidentu. Tāpēc dažos vārdos iepazīstini ar sevi! Vai esi Valmieras puika?
Esmu dzimis Daugavpilī, manas saknes ir Latgalē. Tomēr, kopš sevi atceros, esmu Valmierā. Manā agrā bērnībā vecāki pievērsās uzņēmējdarbībai, pārcēlāmies uz šejieni, tāpēc sevi uzskatu par Valmieras puiku. Mācījos vispirms Pārgaujas sākumskolā, pēc tam Pārgaujas ģimnāzijā, tikko (runājāmies 16. septembrī – G.V.) mums bija skolas salidojums.
Cik tev gadu?
Man ir 28 (smaida). Pēc ģimnāzijas iestājos Banku augstskolā, piecus gadus neklātienē studēju finansistos. Par studiju laiku varu teikt tikai to labāko, jo daudzi pasniedzēji mums bija tieši no banku vides, zinīgi praktiķi. Augstskolas laikā strādāju reklāmas nozarē, tādā veidā nopelnīju naudu studijām, jo Banku augstskolā budžeta vietu nav. Zīmēju datorā, maketēju, to man hobija līmenī patīk darīt joprojām. Banku lietas un reklāma ir it kā dzīvē pavisam nesaistītas nozares, taču tās man allaž gājušas blakus. Protams, mans pamatdarbs ir bankā.
Kas tu esi Nordea bankā Valmierā?
Personīgais finanšu konsultants, strādāju ar tā sauktajiem Zelta klientiem, t.i., ar lielākiem kredītiem un lielākiem ieguldījumiem.
Kā tu, vēl tik jaunos gados būdams, nonāci pie Rotari idejas, kas nu jau vairāk nekā simt gadu veca?
Jau pirms kāda laika kaut ko biju par Rotari klubu dzirdējis, bet, kad sāku strādāt bankā un vairāk kontaktējos ar klientiem, viens no maniem Valmieras klientiem, kuru konfidencialitātes nolūkos nesaukšu vārdā, bija Rotari kluba biedrs. Iespējams, viņš manī kaut ko saskatīja, tāpēc uzaicināja mani piebiedroties Valmieras rotariešu pulkam. Arī es no savas puses par šo lietu izrādīju pietiekami lielu interesi, un kaut kā tur viss savienojās… Man patika Rotari kustības ideja un gribējās arī pašam savā dzīvē vēl kādu papildu izaicinājumu.
ARTIS ZEIĻA. Foto no personīgā arhīva