«Stacija vasaras sākumā no vairākām šķirnes saimniecībām iepirka ‘Dopereas’, ‘Sufolkas’, ‘Vācijas Merino vietējās’, ‘Latvijas tumšgalves’ un vēl citu Latvijā audzēto aitu šķirņu jērus, lai «Klimpās» profesionāli veiktu to nobarošanu un pārbaudi. Izmēģinājumi ēdināšanā notiek, sadarbojoties aitkopju asociācijai ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Lauku konsultāciju centra un Zemkopības ministrijas speciālistiem. Vienlaikus notiek vairāki jēru nobarošanas izmēģinājumi, ēdinot tos tikai ar sētā zālāja labumiem, ūdeni un sāli, kā arī nobarojot tos ar kombinēto lopbarību. Barojot ar zāli, eksperiments notiek praktiski visu vasaru līdz pat rudenim, jo šādā veidā jērus parasti nobaro 4 mēnešos, bet, šķirņu pēcnācējus intensīvi ēdinot ar kombinēto lopbarību, 2 mēnešos. Vēlamais svars ir 44 — 46 kilogrami. Kad tas sasniegts, seko ceļš uz kautuvi un kautķermeņu un izkāvumu analīze, lai rastu atbildes uz visbiežāk uzdotajiem aitkopju jautājumiem: kuras šķirnes konkrētajam aitkopības mērķim ir Latvijas apstākļiem piemērotākās un ekonomiski izdevīgākās, no kurām tīršķirnēm vai šķirņu krustojumiem iespējams iegūt maksimāli labākos saimniekošanas rezultātus.
VALDIS LESKA: «Latvijā ir vairāk nekā 100 000 aitu. Nozare turpina strauji attīsties. Tajā klāt nāk arvien jauni aitkopji, tādēļ svarīga ir ne tikai kvalitatīva šķirnes materiāla, bet arī informācijas par šķirņu salīdzināšanas rezultātiem pieejamība. Arī teķu kontrolnobarošanas stacija «Klimpas» dod savu pienesumu zinātnei un aitkopjiem.» Alekseja Koziņeca foto