«Skolā sapnis nekur nepazuda, vienīgi pēc 9. klases vēl šaubījos — varbūt tomēr medicīna, palīdzība bērniem vai veciem cilvēkiem.» Lai arī ceļā līdz savam salonam nācies sajust ne mazums ērkšķu, Antra piekrīt: dzīvē viss notiek, kā tam jānotiek, un 1990. gada 25. janvārī viņa saņēma diplomu par frizieres kvalifikāciju. Gāja laiks, nāca padoms, un nekur nepalika arī studijas, jo likās, ka jādara kas vairāk un galvenais, ka viņa to var. «Augstskolas devums ir vislielākais, vispirms jau deva drosmi riskēt, nepadoties. Skaistumkopšanas jomā jau nevajag augstāko matemātiku, vairāk drosmi, intuīciju un, neslēpšu, spēju nežēlīgi strādāt, piedzīvojot arī noliegumu, pat pretestību.» Tam, kas tam nav cauri gājis, nav piedzīvojis cīņu ar sevi, pagrūti to saprast, jo šķiet, ka skaistuma joma ir viens vienīgs prieks, smaidīgi, labi kopti cilvēki apkārt. Pat neienāk prātā: lai cik maza vai liela ir uzņēmējdarbība, cilvēks, kas uzņēmies atbildību par darbiniekiem un cenšas nodrošināt sava biznesa pastāvēšanu, gadiem nevar atļauties pat nedēļu atvaļinājuma. «Bet mamma man šūpulī ir ielikusi izdarīgumu, neatlaidību un stiprumu.»
MAZDĒLIŅŠ Henriks Marts Antras dzīvē jau desmit mēnešus ienesis jaunas krāsas.