Ceļā pie jaunajiem saimniekiem
Šis ir mūsu ģimenes runcis Silvers. Lai gan šim kaķim oficiāli esam tādi kā «audžuvecāki», to saucam par savējo, jo arī viņš jau ir pieņēmis mūs kā jaunos saimniekus.
2015. gada decembrī Silvera sākotnējie saimnieki pārcēlās uz dzīvi Amerikā. Ļoti vēlējās ņemt Silveriņu līdzi, bet apstākļu un smagā pārlidojuma dēļ izlēma, ka atradīs runcim pagaidu saimniekus līdz brīdim, kad paši atgriezīsies mājās. Tā nu mēs draudzīgi dzīvojam kopā jau deviņus mēnešus.
Silvers pēc šķirnes ir britu īsspalvainais kaķis, dzimis Ceriņu mājās, Riebiņu novada Aglonā, 2014. gada 28. martā. Audzis kopā ar savu hiperaktīvo māsiņu un lēnīgo brālīti. Taču, kā jau tas parasti notiek ar maziem kaķēniem agrā bērnībā, tie, visu nepieciešamo no mātes samācījušies, divu mēnešu vecumā tiek nošķirti un dodas uz savām jaunajām mājām, lai uzsāktu patstāvīgu dzīvi. Silvera ceļš līdz Valmierai bija nedaudz ilgāks un satraukumiem pilnāks nekā varbūt citiem sugas brāļiem. Sākumā no Aglonas līdz Rīgai mazais kaķēns ceļoja fūrē, līdz to sagaidīja jaunie saimnieki, un pēc divu stundu brauciena mašīnā pūku minka beidzot bija nonācis jaunajās mājās — Valmierā. Pēcāk izrādījās, ka runča brālītis Melnītis arī ir atradis saimniekus tieši Valmierā.
Dabū visu, ko iedomājies
Britu puika esot audzis ļoti strauji, kā arī ātri apguvis visu nepieciešamo. Vienā laidā licis par sevi priecāties un jūsmot, pat šķietami neko nedarot. Es pat teiktu, ka Silvers ir tāds kā elegants. Ir arī dresēts prasīt to, kā trūkst. Tas izpaužas ar skaļiem, gariem ņaudieniem un nemitīgu sekošanu cilvēkam uz katra soļa. Tas liek aizdomāties, ka kaķim varbūt nepieciešams nomainīt ūdeni vai vienkārši trūkst mīļa glāsta. Silveram gan īpaši nepatīk mīļoties, bet, kad diži sagribas, lai to kāds pabužina, tad neliek mieru. It īpaši no rītiem, kad runcis tikko sadzirdējis, ka kāds ir pagrozījies, ir gultā klāt un modina. Reizēm atveru acis, un tur jau sēž lielā, pelēkā pūku minka ar izvalbītām acīm un skatās uz tevi gluži kā tas Runcis zābakos no multfilmas «Šreks».