Pirmais jautājums par jaunāko laiku vēsturi Latvijas basketbolā – kas, tavuprāt, Aldaris LBL čempionāta 7 maču finālsērijā nosvēra svaru kausus Valmieras/ORDO labā?
Soliņa garums. Tādās sērijās visu izšķir nianses. Varbūt skan paradoksāli, zinot, kādas ir VEF iespējas, taču visu izšķīra Valmieras soliņa garums, tieši pieredze. Ja nemaldos, kādās trijās spēlēs bija trīs spēlētāji, kas nāca uz maiņu – Kaufmanis, Rozītis, Aigars Šķēle – un bija todien rezultatīvākie spēlētāji komandā. Ticiet man, tas ir ļoti, ļoti liels atspaids, ja spēlētāji, kuri nāk uz maiņu, pat ja neizdara ko labu, notur spēli vienā līmenī. Valmieras rezervisti bija galvas tiesu pārāki par VEF rezervistiem! VEF varbūt arī spēlēja tādu vienkāršu basketbolu, kurā varbūt ne visu komandā esošo spēlētāju labākās īpašības tika izmantotas. Plus VEF vēl iegrieza tas, ka viņiem praktiski nebija iespēju sagatavoties finālsērijai, jo ieilga pusfināls pret Ventspili. Taču tā visa ir lirika. Galvenais iemesls, kāpēc Valmiera vinnēja, ir līdzvērtīga (spēlētāju) rotācija, sabalansēts sastāvs.
Cik ražīga izlasei bija aizvadītā treniņu nedēļa Valmierā?
Nupat treneru starpā secinājām, ka tā izdevās pat labāka nekā gaidījām. Lielas bažas bija par to, kādi ieradīsies spēlētāji, kādas būs viņu emocijas, psiholoģiskais un fiziskais stāvoklis. Nekas priecīgs sākumā nebija, bet šo piecu dienu laikā, manuprāt, izdevies atdzīvināt spēlētājus, lūk, viņi pat pēc smaga piecu dienu cikla jokojas savā starpā. Svarīga ir atmosfēra komandā, man ļoti būtiski, lai viņi būtu pozitīvi.