Bērnu dienas — Gaujmalā
Sarunu sākam par to, kur ir Ilonas dzimtās mājas un kā veidojusies viņas personība. Ilona atceras: «Ap mani jau no agras bērnības bija daudz dabas klātbūtnes. Esmu valmieriete. Bērnība piecu bērnu ģimenē pavadīta Valmierā, Jāņa Daliņa ielā, kur vai rokas attālumā bija Gauja, Stāvie krasti, stadions, mežs, ogas, sēnes un arī daudz dažādu puķu. Vēl tagad prātā, kā tolaik pavasaros Gaujas krasts kļuva dzeltens no bagātīgi ziedošām māllēpēm.
Vispirms mācījos Valmieras 5. vidusskolā. Pēc pamatskolas — toreizējā 28. profesionāli tehniskajā vidusskolā, kur apguvu gaļas pārstrādes profesiju. Tūlīt pēc skolas sekoja darbs Valmieras gaļas kombinātā. Biju gandarīta, ka varu nopelnīt, ka varu arī materiāli atbalstīt savu kuplo ģimeni, bet diemžēl tas nebija uz ilgu. Sākās lielo pārmaiņu un juku laiki, kuros likvidēja arī vienu no lielākajiem Valmieras pārtikas ražošanas uzņēmumiem. Tas bija neticami, bet diemžēl tāda bija skaudrā patiesība. Paliekot bez gadiem ierastās profesijas un arī ienākumiem, iesaistījos dažādos darbos, līdz draudzene mani pierunāja mācīties floristikas kursos.»
Citā pasaulē
Ilona turpina stāstījumu par savu dzīves un darba pieredzi: «Zināšanas un prasmi floristikā mācījos gadu Anitas Bedrītes mācību centrā. Bija vērts! Floristikas kursus beidzot, bija pat eksāmens. Tas bija kaut kas neparasts, jo man bija jābūt tērptai savā kāzu kleitā un eksaminētājiem jādemonstrē līgavas pušķis. Kā šodien atceros, cik tas bija emocionāli saviļņojošs mirklis. Jauniegūtais amats pavēra jaunas darba iespējas nu jau pavisam citā — ziedu pasaulē. Vispirms biju floriste – pārdevēja ziedu salonā «Vētras», pēcāk sekoja darba piedāvājums «Amarillī». Arī tur mani pieņēma par floristi – pārdevēju. Šajā ziedu salonā ar patiku strādāju joprojām.
DIENAS CENTRĀ. Brīvprātīgā skolotāja Ilona Juhņeviča ar dažiem viņas un jaunas iemaņas apgūt alkstošo audzēkņu kopdarbiem.