Ar Mātes Gugles palīdzību nokļuvu jūsu mājaslapā. Tur pie 2021. gada Ziemassvētku eglītes foto pamanīju pierakstu, ka šis gads bijis lielisks, jo jūsu ģimene uzsākusi mājražošanu, ka tagad kopā darāt to, ko mīlat. Lai uzsāktu pārtikas ražošanu, jābūt ne tikai drosmei un atbildībai, bet arī pieredzei. Kāds ir jūsu ceļš līdz savam ģimenes uzņēmumam?
Ar pārtiku uz Tu esmu jau kopš pašas bērnības. Manam tētim padevās viss, ko viņš gatavoja, un es jau kopš mazotnes rūpīgi vēroju, ko un kā viņš darīja virtuvē. Šobrīd, runājot tieši par gaļu, atceros, kā pirms apmēram astoņiem gadiem izdomāju uztaisīt basturmu. Tā izdevās, un āķis, tā teikt, bija lūpā. Kopš tā brīža esmu eksperimentējis ar vistas gaļu, cūkas gaļu, liellopa gaļu un skatījies, kas man sanāks. Pa lielam sanācis ir viss. Lai neizklausītos iedomīgi, visi draugi, radi un paziņas ir galvenie degustatori jau no pašiem pirmsākumiem. Vienmēr esmu lūdzis kritiku, lai var uzlabot gala produkta kvalitāti.
NORMUNDS APINIS: «Manuprāt, lai sildītu vietējo ekonomiku, ir vajadzīgi darbīgi un neatlaidīgi cilvēki, kas dara savus sirds darbus. Izcīnīt «savu vietu zem saules» nav viegli, jo ir daudz jāstrādā, lai sasniegtu sev izvirzītos mērķus. Ir jātic sev un savam produktam, nu tā, līdz galam, lai grūtākajos brīžos nenolaižas rokas.» Foto no Normunda Apiņa personīgā arhīva