Sendienu Valmiermuižas īpašnieku Lēvenšternu 19. gadsimtā stādītās ozolu alejas, kas dažādos virzienos stiepjas no Valmiermuižas centra uz Iršu parku un Valmieru, ir raksturīgs muižas senās godības apliecinājums. Valmiermuižas kultūras biedrība, kopā ar Burtnieku novada pašvaldību apsekojot ozolu aleju, secināja, ka nepieciešams iestādīt 13 ozolus, lai aizpildītu trūkstošos posmus vēsturiskajā alejā, kas šodien nes Ozolu ielas vārdu.
Liesma sestdien pabija stādīšanas vietā un piefiksēja visu tehnoloģiju ozola stādīšanas paraugdemonstrējumā. Pirms no poda izņemt ozola stādu, vajadzēja izrakt, pirms tam zemi sacaurumojot ar motora zemes urbi, apmēram 80 centimetru diametra un apmēram 60 centimetrus dziļu bedri. Tā tika bagātīgi salaistīta, tad bedrē – ar saknēm uz augšu – tika guldītas bedres vietā noņemtās velēnas, un tikai pēc tam tika izsaiņots pats ozola stāds, kuram pirms zemē likšanas vēlams vēl sānos uzbužināt saknītes no poda formas nospiestās zemes. Kad ozols savā vietā un bedre ar zemi piebērta, tad atkal jāaplaista, kā arī jaunais kociņš jāpiesien pie diviem mietiņiem. Lai jaunais ozols sirmajā Valmiermuižas Ozolu ielas alejā aug vesels!
LIELĀS TALKAS DIENĀ PARAUGSTĀDĪJUMS VALMIERMUIŽĀ. Pirmo no 13 Ozolu ielas alejas jaunajiem ozoliņiem, secīgi demonstrējot visiem uz stādīšanu sabraukušajiem un sanākušajiem pareizu kociņa zemē likšanas tehnoloģiju, iestādīja Vilmārs Katkovskis (no kreisās). Kad viņš savu darbu bija paveicis, visi stādīšanas talkas dalībnieki izklīda pa pārējām 12 jauno ozoliņu mājvietām alejas abās malās. Gunta Vīksnas foto