Lai Andra Kulberga kabinetam tās kalpo par degvielu necilu, bet vajadzīgu panākumu sasniegšanai!
Taču vai šādas bailes mūsu partijās un politiķos vēl ir atrodamas pietiekamā apjomā? Šķiet, dažam nelīdz pat visuzskatāmākais brīdinājums – divu tukšu lepnības pārņemtu, pašsaglabāšanās instinktu iznīdējušu premjeru politiskais bankrots. Tāds nu ir šis laiks, kad ne tikai politikā viss balstās nepamatotā pašpārliecinātībā, tās radītās iedomās un «pēcpatiesībā».