Ar labdarību var mainīt kopienu
Pirms piecpadsmit gadiem cilvēkiem Latvijā jēdziens labdarība īsti nebija svešvārds, bet kaut kas tāds, no kura labāk turēties pa gabalu. Cilvēki uzskatīja, ka ir nabadzīgi. Tas ir saprotams, jo tad bija pavisam cits labklājības līmenis, arī demokrātijas pieredze bija niecīga. Labdarība un ziedošana bija kaut kas svešs, līdz ar to, laikam ejot, ir notikusi sava veida evolūcija cilvēku domāšanā.
Labdarība nereti sākas ar tuvāko – ģimeni. Tur tu ziedo savu laiku un līdzekļus, lai kaut kas uzlabotos. Tad ir gatavība palīdzēt, lai kaut kas mainītos kāpņutelpā, tad pagalmā, tad jau pašu vai bērnu skolā. Tas ir līmenis, kas skar tevi personīgi. Tālāk seko apziņa, ka var palīdzēt arī ārpus sava personīgā loka. Tad sākas labdarība, kas ir balstīta žēlsirdībā, – ir sapratne, ka ir cilvēks, kam ir veselības problēmas, un es gribu viņam palīdzēt. Tāda ir cilvēka daba – just līdzi otram. Tomēr ir vēl viens līmenis – ka ar labdarību varam mainīt kaut ko sistēmā vai ieguldīt naudu kaut kur, kas šobrīd vēl nav redzams. Līdz tam ir jāizaug, un ir arvien vairāk cilvēku, kas to saprot.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv