Baltijas ceļam – 29, Latvijai un Igaunijai – 100
«Kā zināms, mūsu novads sastāv no diviem – Naukšēnu un Ķoņu – pagastiem,» stāstījumu par Baltijas ceļa tradīciju uzsāk Ķoņu pagasta pārvaldes vadītāja ŅINA KRASTIŅA. «Ķoņu pagasts ir mazāk zināms, pazīstamākas ir Ķoņu dzirnavas, taču mums ir latviešu tautai ļoti svarīga piemiņas vieta – Unguriņu robežpunkts. Pirms daudziem, daudziem gadiem divas lielvalstis 23. augustā vienojās par savu ietekmes sfēru sadalīšanu, bet krietni nesenākā pagātnē pirms 29 gadiem arī 23. augustā trīs Baltijas valstu cilvēki, lai tomēr parādītu pasaulei savas brīvības alkas, vienojās akcijai «Baltijas ceļš», sadodoties rokās 670 km garumā no Viļņas līdz Tallinai. To atzīmējam ik gadu. Kā katrreiz pirms šiem svētkiem, Ķoņu pagasts sakārtoja šīs vietas, liels paldies arī mūsu autoceļu uzturētājiem, kas nāca talkā, lai būtu cilvēkiem patīkami.
Šogad sakarā ar Latvijas un Igaunijas valstu 100 gadu jubilejām vairāk bija pacentušies igauņi, atvedot uz robežpunktu savu kultūras programmu ar slaveniem estrādes dziedātājiem un policijas orķestri. Šis pasākums vienmēr ir ļoti apmeklēts, pie kam ne tikai no vecākās paaudzes, bet arī no jauniešu puses. Šogad bija ļoti labi laika apstākļi, pie ugunskura varēja nobaudīt igauņu karavīru zupu, uzstājās arī dejotāji no Latvijas un folkloras kopas, klātesošos uzrunāja Arvo Mallings no Karksi-Nuijas un Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments. Mums šie notikumi ir svarīgi, tos vienmēr pieminam ar pietāti un mīlestību, tāpēc prieks, ka arī citiem tas šķiet nozīmīgi, jo mašīnu rinda Latvijas pusē stiepās teju kilometra garumā. Īpašu paldies gribētu izteikt ceļa malai piegulošo zemju īpašniekus, kas kurināja ugunskurus, tas atceļā radīja svinīgu iespaidu, saviļņojums nebija pārgājis vēl nākamajā dienā.
Tā mēs katru gadu 23. augustā turpinām šo tradīciju. Iepriekšējos gados Baltijas ceļa atceres pasākumi varbūt nebija tik pompozi, taču tāpat sirsnīgi un jauki.»
IZLOCĪT KĀJAS aicina Rīgas Danču klubs. Noras Kārkliņas foto