Cīņa, kuru atšķirībā no Maira zaudējam bezcerīgi
Naktī uz svētdienu ilgi nomodā bija ne vien tie, kas «Arēnā Rīga» redzēja, kā mūsu izcilais bokseris Mairis Briedis Pasaules Boksa supersērijas pirmajā smagā svara kategorijas pusfinālā cīnījās ar ukraini Oleksandru Usiku, bet pat visattālākajās Latvijas malās arī daudzi citi, kas šai cīņai centās sekot kaut tikai televizoru ekrānos. Cīņas iznākumu nu zinām. Mūsu bokseris vien ar dažiem punktiem tiesnešu vērtējumā piekāpās 2012. gada Londonas Olimpisko spēļu čempionam.
Par to nu runā un spriež pat tie, kas līdz šim nevienu boksa maču nebija redzējuši, bet šoreiz bija atraduši iespēju šo cīņu noskatīties internetā, televīzijā. Diemžēl lielākā daļa ne jau Latvijas televīzijas kanālos, jo tajos visi piedāvājumi bija par samaksu. To īpašnieki uz Maira Brieža popularitātes rēķina arī ļoti gribēja nopelnīt. Daži diezgan bezkaunīgi. Tā pat «Lattelecom», kas lielā mērā pieder valstij, piedāvāja par samaksu noskatīties ne tikai šo cīņu, bet par nepilniem 10 eiro pirkt Viasat Films+Sports paku jau visam februārim. Dažs pārāk aizrautīgs skatīties gribētājs to paku jau droši vien arī nopirka.
Taču zinu, ka tajā vakarā mobilie telefoni, sociālie tīkli bija pārpilni ar gudru urķētāju sameklētām norādēm uz interneta un televīzijas kanālu adresēm, kurās šo cīņu bija iespējams noskatīties, nemaksājot ne centa. Liela daļa no šīm norādēm aizveda uz Krievijas TV kanālu «Bojec» (Cīnītājs). Tajā arī es šo cīņu skatījos un komentārus klausījos. It kā jau tikai par cīņas gaitu, it kā jau neko gluži aplamu, tomēr ar nelielu ironiju par latviešu cerībām, ka Mairis var uzvarēt. Neapgalvošu, ka tur bija Krievijas daudziem televīzijas kanāliem raksturīgā izteiktā propaganda, bet skanēja latvieša ausīm arī ne tā tīkamākā.