Emīlijas skarbais skūpsts un citas alternatīvas
Šovasar Miķelis bija klāt kādā ne pārāk kupli apmeklētā pasākumā Valmieras nomalē esošā kantorī, kurā atbraukušie Rīgas ciemiņi un arī vietējie centralizētā siltuma tirgotāji paziņoja pilsētniekiem vēsti, no kuras vienam otram no klātesošajiem atkārās žoklis: jaunajā apkures sezonā Valmierā centralizētais siltums, kurš līdz šim cenas ziņā pilsētniekiem bija teju vismīlīgākais visā valstī starp dižpilsētām, tagad būšot par 26,6% dārgāks t.i. no 46,98 eiro/MWh uzlekšot līdz 59,50 eiro/MWh (bez PVN)!
Tā rupji noapaļojot, mēnesī tagad par vieninieku, divnieku un trijnieku (dzīvokļiem!) varētu nākties maksāt attiecīgi par 7, 9 un pat 14 eiro dārgāk apkures sakarā. Un tas vēl bez karstā ūdens! Par to vēl būs papildus naudiņa jānoskaita...
Te nu Miķelis nedaudz atskatīsies jaunāko laiku Valmieras vēsturē. Vēl 2011. gada oktobrī Dienas Bizness secināja, ka «viszemākais apkures tarifs no dabasgāzi izmantojošām pilsētām tradicionāli ir Valmierā (34,22 Ls/MWh)». Prieks, kur tu rodies, laime, kur tu kavējis... Bet tas, mīļie, bija tik sen! Pa šo laiku tik daudz ūdens Gaujā aiztecējis, arī mūsu smukie latviskie lati sen vairs tikai numismātu kolekcijās un dažās neaizskaramās rezerves naudas lādēs Latvijas Bankas kazemātos...
DĀMA SAVĀ VIETĀ. Šitādu glaunu šilti attēlā redzamajā datumā uzvalkos tērpti smaidīgi kungi pieskrūvēja pie tikko atklātās jaunās biomasas katlumājas ārdurvīm Dzelzceļa ielā 7, solot, ka pie valmieriešiem tagad platā straumē plūdīs pavisam lēts siltums... Uz to brīdi nekas tur melots nebija, taču šovasar — pēc diviem gadiem — jāatzīst: dzīvē viss ir savādāk.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv