Manuprāt, šīs abas lietas šodien, rīt un parīt mums katram vissvarīgākās, tieši tās ļaus kaut ko mainīt uz labu, vēl labāku mūsu pašu mazajā valstiņā, kura dzīvo labi, taču – kā to rāda lietu kārtība pie mūsu tuvākajiem kaimiņiem Baltijā – varētu dzīvot vēl labāk.
Vecā gada pēdējās minūtēs, kā jau tas ierasts, ar uzrunām televīzijā uzstājās abi mūsu valsts galvenie vīri – vispirms premjers Krišjānis Kariņš, tad prezidents Egils Levits. Tā kā arī Valmiera bija starp tām Latvijas lielpilsētām, kurās oficiāls salūts nebija paredzēts (neoficiālais, lokālais gan bija un jo košs!), tad abus kungus noklausījos pirmajā lasījumā. Ar izteiktu vēlmi kaut ko no dzirdētā paturēt prātā, ja ne gluži kā vektoru 2023. gadam, tad varbūt kādu izcilu citātu no premjera vai prezidenta teiktā ielikt savos atmiņas failos. Nekā! Ne vienu, ne otru runu nesaukšu par paviršu, abas to rakstītāji bija teicami nostrādājuši, šodienai būtiskos akcentus salikuši, ģeopolitisko piesitienu neaizmirstot.