Gada dzīvnieks – it kā visiem zināmais alnis
Latvijas Dabas muzeja speciālisti kopš 2000. gada nosauc Gada dzīvnieku, kas kļūst par sava veida dabas simbolu. Līdz šim tā vairāk akcentēja dzīvniekus, kuru skaits mūsu teritorijā strauji samazinās vai ir jau uz izzušanas robežas. Šādu uzmanību prasa gan 2017. gada dzīvnieks zutis, gan pērn šo titulu ieguvusī vāvere. Gada dzīvniekam 2019. – alnim (Alces alces) – gan izzušana nedraud, jo to Latvijā ir pāri par 20 tūkstošiem un nu jau gadiem aļņu skaitam ir tendence pieaugt. Palielina gan arī nomedīt atļauto aļņu skaitu, taču mednieki nepagūst. Tā 2017./2018. gada sezonā drīkstēja nomedīt 7801 alni, bet 749 palika dzīvot. Šos dzīvniekus medīt drīkst tikai no 1. septembra līdz 31. decembrim.
Bezbailīgais sālsmīlis
Pārējā gadā alnim – Latvijas lielākajam dzīvniekam (Eiropā par viņu dižāks ir vien sumbrs) ne no kā nav jābaidās. Tad nu viņš tiešām arī nebaidās un rada problēmas gan sev, gan cilvēkiem. Vispirms jau aļņi, bezbailīgi uzturoties autoceļu tuvumā, apdraud satiksmi, izraisa smagas avārijas. Te gan jāteic, ka aļņu «lielceļu mīlestība» it sevišķi ziemās ir ceļu uzturētāju radīta: dzīvnieki nāk laizīt uz ceļiem pret apledojumu kaisīto sāli. Tā nu, sargājot autobraucējus no viņu vadīto automašīnu slīdēšanas, uz ceļa tiek uzaicinātas vēl lielākas briesmas. (Zviedrijā, šo problēmu risinot, sālim mēģina pievienot cukuru vai citas vielas, kuras aļņiem negaršo, pat viņus atbaida.)
Dārznieks koku jaunaudzēs
Finansiāli vislielākos zaudējumus aļņi nodara mežsaimniekiem. Mežzinātnes institūta «Silava» speciālists Jānis Ozoliņš informē, ka laikā, kad alnis ieguvis Gada dzīvnieka titulu, pirmo reizi visā valsts teritorijā jau tiek veikts arī apjomīgs pētījums par aļņu ietekmi uz mežaudzēm. Mērķis ir noteikt, kā aļņu postījumi ietekmē jaunaudžu attīstību ilgtermiņā, tādēļ vērtē situāciju aptuveni 600 jaunaudzēs un to blakus teritorijās.
Pieaugušam alnim vasarā diennaktī vajag līdz 30 kilogramu barības, ziemā līdz 20 kilogramiem. Vasarā aļņa ēdienkartē liela vieta tiek ierādīta dažādiem lakstaugiem un ūdensaugiem, taču ziemā noteicoši lielākā daļa no apēstā ir no kokiem – lapu koku dzinumi, jauno priedīšu un eglīšu galotnes. Turklāt alnis gluži kā prasmīgs dārznieks kociņus nogalotņo tādā augstumā, lai jaunie dzinumi viņa augumā būtu arī nākamgad un viņam barojoties nedz zemu liekties, nedz augstu sliekties nevajag.
SARGĀTĀJA. Alnene, kad tai blakus mazulis, uz cilvēku reti kad skatīsies tik labsirdīgi kā šajā fotogrāfijā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv