Īsākās nakts un garākās dienas gaitas Ķoņu pusē
Pēdējos gados arvien vairāk sākam svinēt vasaras Saulgriežus, nevis Līgo vakaru un Jāņus, bet gan laiku, kad diena patiešām ir visgarākā un nakts visīsākā.
Kā to darīja mūsu senči. Astronomiski šis brīdis var nedaudz mainīties no gada uz gadu, bet parasti tas notiek 20. – 21. jūnijā. Vēl ir diskusija – kā tad īsti šo laiku pareizi saukt: Saulgrieži vai pēdējā laikā arvien biežāk izskanējušie Saulstāvji? Dažam ir argumenti, ka Saule tagad sāk griezties uz dienas īsināšanas pusi, bet, pavērojot Saules lēkta un rieta laiku minētajos datumos, ir redzams, ka dienas garums patiešām pāris dienas stāv uz vietas. Tāpat arī Ziemassvētkos. Tāpēc šo laiku latviskās tradīcijās sauc par Saulstāvjiem. Latviešiem Saules gada rituma četri galvenie Saules atrašanās punkti ir Jāņu laiks, Ziemas svētki (vasaras un ziemas Saulstāvji), Lieldienas un Apjumības (pavasara un vasaras Saulgrieži).
Saulgriežu ugunskuri Ķoņu kalnā. Baibas Dālbergas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv