Kas tu biji vispirms – tēvzemes aizsardzības mācības skolotājs vai Jaunsardzes instruktors?
Strādāt ar jauniešiem es sāku 1999./2000. mācību gadā kā valsts aizsardzības mācības skolotājs. 2004. gadā apvienoja programmas, un kopš tā laika esmu jaunsargu instruktors, bet pirms četriem gadiem atkal vajadzēja sākt mācīt valsts aizsardzības mācību. Programmās ir atšķirības, jaunsardzei tās saglabājušās kā līdz šim, bet valsts aizsardzības mācībā atsevišķas tēmas tiek apgūtas padziļināti: galvenokārt tas ir patriotisms, līderība, meklējot jauniešos līderus, kā arī ieroču mācība, topogrāfija un sakari. Valsts aizsardzības mācībā nav ekskursiju un pārgājienu, bet katra mācību gada beigās ir 10 vai 11 dienu nometne, kuras laikā pastiprināti tiek slīpētas iemaņas praktiskajā šaušanā, orientēšanās un lauku kaujas iemaņās.
Vai ir iespējams iemācīt patriotismu, un kur aug patriotiskāki bērni – laukos vai pilsētā?
Valsts aizsardzību pēc šī priekšmeta atjaunošanas skolu programmās mācīt es sāku Valkā, un ar to klasi, kura man tur bija, gāja diezgan grūti, jo intereses nebija nekādas. Varēja līst no ādas ārā, bet neko nebija iespējams izdarīt, tostarp tēmās par patriotismu, kurās tiek uzdoti jautājumi, par ko viņiem vajadzēja stāstīt. Bija arī bērni, kuri teica: es neesmu patriots, taču tika pieņemts arī tāds viedoklis. Kādai meitenei radinieki dzīvoja Sanktpēterburgā, ģimene fanoja par SKA, viņa mācēja savu attieksmi pamatot, bet nebija arī pret Latvijas valsti.
GATIS CERIŅŠ: «Vairāk vajadzētu padomāt, kas ir bijis, un paskatīties, kas notiek pasaulē un kas var notikt, ja mēs neesam tik ļoti iedegušies par savu valsti.» Ārijas Romanovskas foto