Kad visu tvaiku iztērē skaļos svilpienos
Gan lēni, bet katru dienu kaut vien ar dažām minūtēm atkal attālināmies no gada garākajām krēslas stundām. Dabā viss notiek pēc stabila rituma un gadalaiku maiņas vēl kaut cik noteiktām likumsakarībām.
Citādas, it kā kupenās ieputināta Sūnu ciema izjūtas turpretī rada valsts dzīvē notiekošais. Varētu teikt, ka ir pat tādas kā paģiru sajūtas pēc vēl nupat, novembrī, Latvijas simtgades svinību pasākumos tukšotajām daudzajām šampanieša glāzēm, pēc garajām Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienām. Vēl televīzijā atkārtojumos skan svētku koncerti un valstsvīru teiktās, tautu it kā uzmundrināt iecerētās runas.
Tikmēr valstī pie teikšanas ir nākušas nevis 6. oktobra vēlēšanās Saeimā ietikušās partijas, bet gan Neskaidrība, Nestabilitāte (reizē ar to arī neprognozējamība), būtībā liela Muļļāšanās. Tās ļoti būtiski var ietekmēt (jau ietekmē) ne vien valsts iestāžu, pašvaldību, bet katra saimniekotāja, strādājošā, arī pensionāra šī gada dzīvi.