Kārlis Andersons: no skolotāja un kordiriģenta līdz pirmajam diplomētajam latviešu fotogrāfam
Latvijas fotogrāfijas vēsturē uz līdzšinējo pētījumu bāzes nostiprinājies viedoklis, ka par pirmo profesionālo latviešu fotogrāfu uzskatāms Cēsu fotogrāfs Kārlis Andersons (1844.-1912.).
Tas, ka pēc profesijai nepieciešamo zināšanu papildināšanas ārzemēs viņš atvēra savu darbnīcu Cēsīs, fotogrāfijas vēsturnieku aprindās ir zināms fakts, taču to, ka Andersona fotogrāfiskā darbība sākusies Kocēnos (Kokmuiža, Kokenhof) pie Valmieras, izdevies dokumentāli apstiprināt tikai nesen.
Ziņas par fotogrāfa Kārļa Andersona dzimšanas gadu atrodamas ierakstā Dzērbenes – Drustu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes metrikas grāmatā. Tas vēsta, ka 1844. gada 3. decembrī (pēc vecā stila) Dzērbenes – Nēķena muižas «Urbiņos», gruntnieka Kriša Andersona un viņa sievas Kates ģimenē piedzimis dēls Kārlis.
Kārlis Andersons audzis daudzbērnu ģimenē, pirmo izglītību guvis Dzērbenes draudzes skolā. Skolā sevi parādījis kā labu zīmētāju. Pēc daudziem gadiem kāds skolas biedrs viņam vēstulē rakstījis: «Tu, kad Dzērbenes skolā gāji, biji lielākais mākslinieks par citiem skolniekiem iekš ceikināšanas». Pēc draudzes skolas jauneklis izglītību turpināja Jāņa Cimzes Vidzemes skolotāju seminārā Valkā, kuru beidza 1868. gadā.
Kārlis Andersons fotogrāfa darba sākumgados Cēsīs. 1880. gadi.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv