Viens laiks vajadzīgs ideju ģeneratoriem, cits – finanšu meklētājiem, režisoriem, mūziķiem, nošu rakstītājiem, dziedātājiem, diriģentiem, tērpu māksliniekiem un šuvējiem, gaismotājiem, skatuves strādniekiem, zāles pļāvējiem, krēslu nesējiem, celiņu slaucītājiem, ziedu pušķu izgatavotājiem, kafijas vārītājiem, glāžu spodrinātājiem… un vēl vismaz 18 dažādu jomu cilvēkiem, bez kuriem Siguldas Opermūzikas svētki, kas notiek kopš 1993. gada, nebūtu tik izcili. Iespējams, ka notikumu ķēde pagātnes virzienā ir vēl daudz garāka, bet mēs pakavēsimies, sākot no brīža, kad sestdien, 29. jūlija pievakarē, huligāniskais vējš, kas dauzījās dienā, Siguldā pēkšņi bija pierimis un koki beidzot stāvēja cēlā mierā, ne lapiņas nevicinot.
Policijas darbinieki priekšzīmīgi regulēja auto straumi un kārtību stāvlaukumos, un cilvēki, dažs elkonī uzkarinātu siltu jaku, šalli vai citu siltu apģērbu, devās Siguldas pils virzienā. Lai arī nekas par to dabā neliecināja, jo bija maigi silts vakars, vēlāk, saulei norietot, strauji kļuva tik vēsi, ka visi kā norunājuši izrādes laikā steidzās neuzkrītoši apģērbties turpat savās sēdvietās.